Osmoze

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Osmoze (grieķu: ὄσμος (ōsmos) — 'spiediens, grūdiens') ir izšķīdušu vielu sūkšanās caur puscaurlaidīgu membrānu. Divos dažādas koncentrācijas šķīdumos, kurus atdala membrāna, šķīdinātāja daļiņām piemīt atšķirīgs brīvās enerģijas daudzums, šīm daļiņām ir atsevišķa aktivitāte. Jo koncentrētāks šķīdums, jo mazāka aktivitāte piemīt to daļiņām. Osmoze novērojama augam uzsūcot ūdeni caur saknēm no augsnes tāpēc, ka saknēs sāļu koncentrācija ir augstāka nekā augsnei. Osmotiskais spiediens – šķīduma tilpums pieplūstot šķīdinātājam palielinās,līdz tam pietrūkst telpas, spiediens kas darbojas uz šo telpu ir osmotiskais spiediens, kas atkarīgs no šķīduma koncentrācijas un temperatūras.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]