Pāvi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par fazānu dzimtas ģinti. Par zvaigznāju skatīt rakstu Pāvs (zvaigznājs).
Pāvi
Pavo (Linnaeus, 1758)
Zaļais pāvs (Pavo muticus)
Zaļais pāvs (Pavo muticus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Vistveidīgie (Galliformes)
Dzimta Fazānu dzimta (Phasianidae)
Apakšdzimta Fazānu apakšdzimta (Phasianinae)
Ģints Pāvi (Pavo)
Pāvi Vikikrātuvē

Pāvi (Pavo) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgo putnu ģints, kas apvieno 2 sugas.[1] Pāvi ir vieni no vispazīstamākajiem putniem pasaulē, tos visi atpazīst pēc tēviņa krāšņās, vēdekļveida astes, pateicoties kurai, tie tiek uzskatīti par visskaistākajiem putniem pasaulē.[2]

Abas pāvu sugas savvaļā mājo Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos. Lai gan dabā to izplatības areāli nepārklājas, tās nebrīvē savā starpā viegli hibridizējas, turklāt to pēcnācēji ir vairoties spējīgi. Indijas pāvs (Pavo cristatus) ir daļēji domesticēta suga un sastopams visā pasaulē - dažādos putnu dārzos, zoodārzos, parkos un privātās kolekcijās, Latviju ieskaitot.

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Indijas pāva (Pavo cristatus) astes aizmugure

Visraksturīgākā pāvu īpašība ir tēviņu spēcīgi attīstītās virsastes jeb muguras lejasdaļas spalvas,[3] kuras ir ļoti garas un krāšņas, izrotātas ar tā saucamajām astes acīm. Tajā pašā laikā apakšējā astes daļa sastāv no īsākām un platākām astes spalvām, kas ir stīvas un atbalsta garās segspalvas. Riesta laikā tēviņš paceļ asti vertikāli augšup un izpleš to vēdekļa veidā, cenšoties pievērst mātītes uzmanību. Abām sugām visam tēviņa apspalvojumam piemīt metālisks spīdums, bet uz galvas ir cekuls.

Mātītēm nav garās, krāšņās astes. To izskats, salīdzinot ar tēviņu, ir neuzkrītošs, apspalvojums pelēkbrūns, piemērots olu perēšanai uz zemes. Tikai kakla spalvas ir košākas un krāsainākas. Arī mātītes galvu rotā cekuls.

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Indijas pāva (Pavo cristatus) mātīte

Pāvi savvaļā mājo mežā, tie barību meklē uz zemes, ligzdo uz zemes, bet uz nakts gulēšanu iekārtojas koku zaros. Valda uzskats, ka abas pāvu sugas ir poligāmas, tomēr zaļais pāvs savvaļā ir monogāms, un tēviņa teritorijā mājo tikai viena mātīte un tā pēcnācēji.[4] Riesta laikā pāviem ir raksturīgi skaļi, spalgi kliedzieni.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]