Pāriet uz saturu

Pēteris Dannenbergs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Pēteris Dannebergs)
Pēteris Dannenbergs
Pēteris Dannenbergs
Personīgā informācija
Dzimis 1877. gada 14. oktobrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Ķoņu pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1925. gada 19. jūlijā (47 gadi)
Berlīne, Vācija (t.s. Veimāras Republika) (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Tautība latvietis
Nodarbošanās rēders
Vecāki Jēkabs un Mārete Dannebergi
Brāļi Alberts Dannebergs un Artūrs Dannebergs
Māsas Marta Kristīne Landrāts
Bērni Pauls

Pēteris Dannenbergs (1877-1925) bija latviešu rēders un baņķieris. Latvijas Republikas jūrniecības departamenta pirmais direktors (1919—1920). Somijas goda konsuls Latvijā.[1]

Dzimis 1877. gada 14. oktobrī Ķoņu pagastā zemnieka Jēkaba Danneberga un viņa sievas Māretes ģimenē.[2] Viņa jaunākais brālis bija Artūrs Dannebergs. Mācījās Rīgas pilsētas Rīgas reālskolā un tirdzniecības biedrības vakara kursos, līdztekus no 1895. gada strādāja K. Oša kokmateriālu eksporta firmā par mācekli. 1902. gadā ieguva šo firmu savā īpašumā, 1911. gadā to pārveidoja par rēdereju (kuģniecību). Iegādājās tvaikoņus "Balva" (1911), "Biruta" (1912), "Velta" (1914). Pirmā pasaules kara sākumā kuģniecības kompānijas valde pārcēlās uz Petrogradu.

1918. gadā Dannenbergs ar ģimeni atgriezās Rīgā. 1919.-1920. gadā bija Latvijas Jūrniecības departamenta direktors. Nodibināja Latvijas Loida banku un Latvijas tirdzniecības un rūpniecības banku un 1921. gadā atjaunoja savas kuģniecības kompānijas darbību ar vienīgo palikušo kuģi "Velta". 1923. gadā iegādājās tvaikoni "Biruta" (3200 BRT). Vēlāk iegādājās velkoņus "Kaija" un "Akots".

Miris 1925. gada 19. jūlijā Berlīnē, 25. jūlijā apglabāts Rīgas Jāņa draudzes kapos.

Pēc Pētera Dannenberga nāves visu darbību mantoja viņa vecākais dēls Pauls Dannebergs, kas iegādājās kuģi "Balva II" un " Konsuls P. Dannenbergs". 1933. gadā viņam piederēja seši kuģi, kas veica reisus uz Rietumeiropu ar ogļu un koksnes kravām. Kompānija pastāvēja līdz 1940. gada 29. oktobrim, kad to nacionalizēja. Viens no ekspropriētajiem kompānijas velkoņiem "Mednis" strādāja Rīgas ostā līdz pat 1970. gadam.[3]

Sabiedriskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bija Rīgas biržas vecākais un komitejas loceklis, Latvijas kuģu īpašnieku savienības priekšnieka biedrs, Latvijas Jahtkluba dibinātājs. Rīgas ložas "Jāņuguns" loceklis (1925).

Dannenbergu kuģi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]