Artūrs Dannebergs

Artūrs Dannebergs;
Personīgā informācija
Dzimis	1891. gada 28. februārī ; Ķoņu pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1941. gada 16. oktobrī (50 gadi); Komunarkas poligons, Maskavas apgabals, KPFSR, PSRS (tagad Krievija)
Tautība	latvietis
Vecāki	Jēkabs un Mārete Dannebergi
Brāļi	Alberts Dannebergs un Pēteris Dannebergs
Māsas	Marta Kristīne Landrāts
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	; ģenerālis; ; ģenerālmajors
Dienesta laiks	1913—1918; 1919—1940; 1940—1941
Valsts	Krievijas Impērija; Latvija; PSRS
Struktūra	sauszemes bruņotie spēki, artilērija
Komandēja	Vidzemes artilērijas pulks
Kaujas darbība	Pirmais pasaules karš; Latvijas Neatkarības karš
Apbalvojumi	Lāčplēša Kara ordenis (Nr.3/282) u.c.
Izglītība	Vecāko virsnieku kursi, Kara akadēmiskie kursi
Cits darbs	Artilērijas inspektors

Artūrs Dannebergs (1891—1941) bija Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis (1931). Nogalināts Komunarkas poligonā Maskavas tuvumā.

Dzīvesgājums

Dzimis 1891. gada 28. februārī Ķoņu pagasta Lejasķuķu mājās zemnieka Jēkaba Danneberga un viņa sievas Māretes ģimenē. Viņa vecākais brālis bija Pēteris Dannebergs. 1913. gadā beidza Penzas mērnieku un taksatoru skolu.

1913. gada decembrī viņu iesauca Krievijas Impērijas armijā un ieskaitīja 3. Somijas artilērijas divizionā. Pirmā pasaules kara laikā viņš piedalījies Austrumprūsijas kaujās, pēc tam no 1915. gada janvāra līdz kara beigām dienēja Dienvidrietumu frontē. 1917. gadā Dannebergu paaugstināja par poručiku un viņš komandēja 6. Somijas artilērijas brigādes bateriju.

Latvijas brīvības cīņu laikā viņš 1919. gada 18. februārī iestājās Ziemeļlatvijas brigādē un 11. martā tika iecelts par 1. Valmieras baterijas komandieri. Piedalījās kaujās pret Padomju Latvijas armiju pie Melnupes, Apes un Saru muižas, kur ievainots. Bermontiādes kauju laikā iecelts par Rīgas grupas artilērijas priekšnieku un paaugstināts par pulkvežleitnantu. Danneberga komandētā vienība 1919. gada 10. oktobrī ar lielgabalu apšaudīja Dzelzs tiltu galus Pārdaugavā, viņš personiski vadīja artilērijas uguni un sekmēja Torņakalna ieņemšanu, pēc tam piedalījās Zemgales un Kurzemes atbrīvošanā.

Pēc Brīvības cīņu beigām turpināja būt Vidzemes artilērijas pulka komandieris. 1923. gadā beidza vecāko virsnieku kursus un 1925. gadā viņu paaugstināja par pulkvedi. 1929. gada beidza kara akadēmiskos kursus un bija artilērijas inspektors. 1931. gadā viņu paaugstināja par Latvijas armijas ģenerāli.

Pēc Latvijas okupācijas Dannebergs bija Sarkanās armijas 24. teritoriālā korpusa artilērijas priekšnieks ģenerālmajora dienesta pakāpē. 1941. gada 14. maijā ģenerāli Dannebergu nosūtīja it kā uz kursiem Maskavā, kur viņu apcietināja. 1941. gada 18. jūlijā PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija (ВКВС СССР) viņam piesprieda nāves sodu, ko izpildīja 1941. gada 16. oktobrī Komunarkas poligonā Maskavas tuvumā.^[1]

Apbalvojumi

Sv. Jura krusts, IV šķira un medaļa,
Sv. Staņislava ordenis, II, III šķira (abi ar šķēpiem),
Sv. Annas ordenis II, III šķira (abi ar šķēpiem),
Sv. Vladimira ordenis, IV šķira,
Igaunijas Brīvības krusts, II šķira III pakāpe,
Lietuvas "Vytis" ordenis, I šķira III pakāpe,
Lāčplēša Kara ordenis II, III šķira,
Triju Zvaigžņu ordenis, II šķira (1936), III šķira (1930),
Aizsargu Nopelnu krusts,
Francijas Goda Leģiona ordenis, III šķira.

Atsauces un piezīmes

↑ Juris Ekšteins "Latviešu ģenerāļi krita Piemaskavā". Arhivēts 2014. gada 8. martā, Wayback Machine vietnē. Latvijas Avīze 2007. gada 29. jūnijā.

Ārējās saites

[1] Juris Ekšteins "Latviešu ģenerāļi krita Piemaskavā". Arhivēts 2014. gada 8. martā, Wayback Machine vietnē. Latvijas Avīze 2007. gada 29. jūnijā.

[1]