Artūrs Dannebergs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Artūrs Dannebergs
Artūrs Dannebergs
Personīgā informācija
Dzimis 1891. gada 28. februārī
Ķoņu pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1941. gada 16. oktobrī (50 gadi)
Komunarkas poligonā (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe ģenerālis
Dienesta laiks 1913.—1941.
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Karogs: Latvija Latvija
Karogs: Padomju Savienība PSRS
Struktūra Sauszemes karaspēks, artilērija
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Latvijas brīvības cīņas
Apbalvojumi Lāčplēša Kara ordenis (Nr.3/282) u.c.
Izglītība Vecāko virsnieku kursi (1923), kara akadēmiskie kursi (1929)

Artūrs Dannebergs (1891-1941) bija Latvijas armijas virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks. Latvijas armijas ģenerālis (1931), nogalināts Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1891. gada 28. februārī Ķoņu pagasta Lejasķuķu mājās zemnieka Jēkaba Danneberga ģimenē. Viņa vecākais brālis bija Pēteris Dannebergs. 1913. gadā beidza Penzas mērnieku un taksatoru skolu. 1913. gada decembrī viņu iesauca Krievijas impērijas armijā un ieskaitīja 3. Somijas artilērijas divizionā. Pirmā pasaules kara laikā viņš piedalījies Austrumprūsijas kaujās, pēc tam no 1915. gada janvāra līdz kara beigām dienēja Dienvidrietumu frontē. 1917. gadā Dannebergu paaugstināja par poručiku un viņš komandēja 6. Somijas artilērijas brigādes bateriju.

Latvijas brīvības cīņu laikā viņš 1919. gada 18. februārī iestājās Ziemeļlatvijas brigādē un 11. martā tika iecelts par 1. Valmieras baterijas komandieri. Piedalījās kaujās pret LSPR armiju pie Melnupes, Apes un Saru muižas, kur ievainots. Bermontiādes kauju laikā iecelts par Rīgas grupas artilērijas priekšnieku un paaugstināts par pulkvežleitnantu. Danneberga komandētā vienība 1919. gada 10. oktobrī ar lielgabalu apšaudīja dzelzs tiltu galus Pārdaugavā, viņš personiski vadīja artilērijas uguni un sekmēja Torņakalna ieņemšanu, pēc tam piedalījās Zemgales un Kurzemes atbrīvošanā. Pēc brīvības cīņu beigām bija pulka komandieris. 1923. gadā beidza vecāko virsnieku kursus un 1925. gadā viņu paaugstināja par pulkvedi. 1929. gada beidza kara akadēmiskos kursus un bija artilērijas inspektors. 1931. gadā viņu paaugstināja par Latvijas armijas ģenerāli.

Pēc Latvijas okupācijas Dannebergs bija Sarkanās armijas 24. teritoriālā korpusa artilērijas priekšnieks ģenerālmajora dienesta pakāpē. 1941. gada 14. maijā ģenerāli Dannebergu nosūtīja it kā uz kursiem Maskavā, kur viņu apcietināja. 1941. gada 18. jūlijā PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija (ВКВС СССР) viņam piesprieda nāves sodu, ko izpildīja 1941. gada 16. oktobrī Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.[1]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jura krusta IV šķira un medaļa;
  • Staņislava ordeņa II, III šķira,
  • Annas ordeņa II, III šķira,
  • Vladimira ordeņa IV šķira,
  • Igaunijas Brīvības krusts, II šķira,
  • Lietuvas "Vytis" ordenis, I šķira,
  • Lāčplēša kara ordenis II, III šķira,
  • Triju zvaigžņu ordenis, II šķira (1936),
  • Triju zvaigžņu ordenis, III šķira (1930).

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]