Latviešu konversācijas vārdnīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latviešu konversācijas vārdnīca
Latviešu konversācijas vārdnīca.jpg
Valsts Latvija
Valoda latviešu
Temats Vispārējs
Žanrs Enciklopēdija
Izdevējs A.Gulbja apgāds
Izdota 1927—1940
Formāts 21 sējums cietos vākos
Lappuses 43 008 slejas
Latviešu konversācijas vārdnīcas pirmie 20 sējumi

Latviešu konversācijas vārdnīca (LKV) ir 21 sējuma liels Anša Gulbja apgāda izdots vispusīgs enciklopēdisks izdevums latviešu valodā, ko pavisam veido 43 008 šķirkļi 168 burtnīcās un kas aptver visas tajā laikā aktuālās zinību nozares. Vārdnīcas galvenais redaktors bija Arveds Švābe, nomināli arī Aleksandrs Būmanis un Kārlis Dišlērs, bet atbildīgais sekretārs — Jānis Medenis.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pievērsties grāmatniecībai un Latviešu konversācijas vārdnīcai izdošanai Ansi Gulbi iedvesmojuši Jēkaba Dravnieka Konversācijas vārdnīcas izstrādes centieni, par ko Gulbis rakstījis: „Toreiz, pirms 35 gadiem, kad saņēmu viņa izdoto Konversācijas vārdnīcas 1. burtnīcu, es tā sajūsminājos, ka nolēmu kļūt par grāmatnieku”.[2]

1927. gada vasarā Ansis Gulbis pierunā Arvedu Švābi uzņemties enciklopēdijas veidošanu. Latviešu konversācijas vārdnīcas redakcijas kodolu veido arī Švābes līdzstrādnieks Benno Ābers, kā arī filoloģes Anna Dārziņa un Elza Ābele, bet pavisam enciklopēdijas veidošanā iesaistās vairāk nekā 100 Latvijas zinātnieku, kultūras darbinieku, pedagogu u.c. speciālistu, pieaicinot arī speciālistus no Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Polijas u.c valstīm.[2]

Latviešu konversācijas vārdnīcu četru sējumu apjomā bija paredzēts pabeigt pusotra gada laikā, taču sākotnējās ieceres vietā tai iznāk 21 sējums, kuru veidošana ilgst 13 gadus.[2] Pirmo sējumu metiens bija 15 000 eksemplāros, kas no 7. sējuma samazinājās līdz 12 000, no 9. sējuma — līdz 10 000, bet no 17. sējuma — līdz 9000 eksemplāru.[nepieciešama atsauce]

Gulbis enciklopēdijas izdevumu sagatavošana bija tik labi saorganizējis, ka to, kā arī visas izdevniecības darbu, pēc Gulbja nāves 1936. gadā veiksmīgi turpināja viņa māsas dēls Arvīds Mālītis.[2] 1940. gadā, pēc Latvijas okupācijas, enciklopēdijas izdošanu apturēja pie šķirkļa Tjepolo.[1]

Sējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sējums Šķirkļi Gads
1 A — Bekons 1927.—1928.
2 Bēkons F. — Čechoslovakija 1928.—1929.
3 Čechovs A. — Dytiscidae 1928.—1929.
4 Dz — Fabriku architektūra 1929.—1930.
5 Fabriku evakuācija — Gonadas 1930.—1931.
6 Gončarovs — Hysteron. 1931.
7 I — Jelgava 1931.—1932.
8 Jelgavas apriņķis — Kāzas 1932.—1933.
9 Kazbeks — Krievupe 1933.
10 Krievu raksts — Latvija 1933.—1934.
11 Latvija — Laubana 1934.—1935.
12 Laube — Londonderi 1935.
13 Londons Dž. — Mēness kalni 1936.—1936.
14 Mēness kults — Neikirchs J. H. 1936.
15 Neilands — Paragvaja 1937.
16 Paragvaja — Plēpis J. 1937.—1938.
17 Plesa — Raganas 1938.
18 Raganiņas — Rudzi 1938.—1939.
19 Rudzi — Sirijs 1939.
20 Sirināji — Studentu padome 1939.—1940.
21 Studentu rota — Tjepolo Dž. B. 1940.


Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Latviešu konversācijas vārdnīca. 1.—21. sējums (1.—) (A-Tjepolo). Rīga: A.Gulbja apgāds, 1927.—1940. 43008 slejas.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Māra Rozenberga, Antra Sprēde. «Grāmata Latvijā: oriģinālā un Latvijai nozīmīgā 20.gadsimta «Konversācijas vārdnīca»». Lsm.lv, 2016. gada 27. augusts. Skatīts: 2016. gada 30. augustā.