Pēteris Jurciņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pēteris Jurciņš
Personīgā informācija
Dzimis 1932. gada 17. decembrī
Valsts karogs: Latvija Rogovka, Ludzas apriņķis, Latvija (tagad Rēzeknes novads)
Miris 2004. gada 18. februārī (71 gads)
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks, dzejnieks, pulkvežleitnants, policists
Valoda latviešu valoda; latgaliešu valoda
Slavenākie darbi Vālodzīte

Pēteris Jurciņš (latgaliešu: Pīters Jurciņš; dzimis 1932. gada 17. decembrī Nautrēnu pagasta Rogovkā, miris 2004. gada 18. februārī) bija latviešu rakstnieks, publicists, dzejnieks, pulkvežleitnants un policists. Plašāk pazīstams ar savu darbu Vālodzīte.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Ludzas apriņķa Nautrānu pagasta Rogovkas ciemā amatnieku ģimenē. Beidzis Nautrānu vidusskolu. Pēc skolas pabeigšanas strādā par tramvaja vadītāju Rīgā, dienē armijā, mēbeļu asociācijas strādnieks.

Pēc tam uzsāk mācības speciālajā milicijas vidusskolā Kauņā. Pēc pabeigšanas sāk strādāt kā kriminālais izmeklētājs Aucē, Liepājā, Aizputē un Tukumā. Vada milicijas nodaļas darbu Madonā. No 1959. gada sāk strādāt Iekšlietu ministrijā, 1968. gadā neklātienē pabeidz PSRS Iekšlietu ministrijas Augstāko skolu.

1970. gadā uzņemts Rakstnieku savienībā. No 1979. līdz 1985. gadam vada izdevniecības "Liesma", oriģinālās literatūras redakciju. No 1987. gada ir Latvijas radio literāro raidījumu komentētājs, radio programmu vadītājs un Policijas akadēmijas pasniedzējs. 1983. gadā tika pasludināts par Nopelniem bagātu kultūras darbinieku.

Miris 2004.gada 18.februārī, 71 gadu vecumā. Apglabāts Nautrānu pagasta Desetnieku kapos. [1]

Daiļrade[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laidis klajā dzejoļu krājumu: Smagums (1968), Klātbūtne (1972), Dzīvības augstums (1977), Gar doņiem ejot (1981), izlasi Man vienu mūžu taisnoties (1982), Vālodzīte (1984), Kvēpa lidojums (1986), Akmeņi un zvaigznes (1990), bērnu grāmatas Sievietes vara, Ar to dieniņu.

1974. gadā izdota Pētera Jurciņa dzejas izlase krievu valodā Magoņu pļauja. Viņa dzeja ir dziļi tautiska, daiļradei ir cieša saikne ar folkloru, vārsmas caurstrāvo dziļa cilvēku mīlestība.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]