Pāriet uz saturu

Rēzeknes novads

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Rēzeknes novads (2009—2021).
Rēzeknes novads
Rēzeknes novads no 2021. gada 1. jūlija Rēzeknes novads no 2021. gada 1. jūlija
Rēzeknes novada karogs Rēzeknes novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Rēzekne
Kopējā platība:[1] 2 810,9 km2
 • Sauszeme: 2 588,5 km2
 • Ūdens: 222,4 km2
Iedzīvotāji (2025):[2] 27 709
Blīvums (2025): 10,7 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs: Guntars Skudra (Jaunā Vienotība/Kustība Par!/Latgales partija/Jaunā konservatīvā partija)
Mājaslapa: rezeknesnovads.lv
Rēzeknes novads Vikikrātuvē

Rēzeknes novads (latgaliešu: Rēzeknis nūvods) ir Latvijas pašvaldība, kurā pēc Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas beigām 2021. gada 1. jūlijā tika apvienots Rēzeknes novads un Viļānu novads. Novada centrs atrodas Rēzeknes pilsētā, kas neietilpst novadā. Robežojas centrā ar Rēzeknes valstspilsētu, ziemeļos ar Balvu novadu, rietumos ar Madonas un Preiļu novadiem, dienvidos Krāslavas novadu un austrumos ar Ludzas novadu.

Rēzeknes novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Rēzeknes rajona teritoriju, izņemot no Ludzas rajona 2009. gadā pievienoto Nautrēnu pagastu.

Teritoriālais iedalījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rēzeknes novada pašvaldības teritorija iedalās 5 apvienībās, apvienību iedalijums ir šāds:[3]

Pagastu apvienība apvienībā ietilpstošie pagasti iedzīvotāju skaits platība, km2
Dricānu apvienība Dricānu pagasts, Gaigalavas pagasts, Kantinieku pagasts, Nagļu pagasts, Ozolmuižas pagasts, Rikavas pagasts, Sakstagala pagasts, Stružānu pagasts 5726 755
Kaunatas apvienība Čornajas pagasts, Griškānu pagasts, Kaunatas pagasts, Mākoņkalna pagasts, Stoļerovas pagasts 4611 621
Nautrēnu apvienība Audriņu pagasts, Bērzgales pagasts, Ilzeskalna pagasts, Lendžu pagasts, Nautrēnu pagasts, Vērēmu pagasts 5067 493
Maltas apvienība Silmalas pagasts, Ozolaines pagasts, Lūznavas pagasts, Maltas pagasts, Feimaņu pagasts, Pušas pagasts 8084 544
Viļānu apvienība Dekšāres pagasts, Sokolku pagasts, Viļānu pagasts, Viļānu pilsēta 5317 287

Novada vidus, dienvidu un austrumu daļa atrodas Latgales augstienes ziemeļu daļā, ar tajā ietilpstošajām daļām — dienvidrietumos Feimaņu pauguraine un Maltas pazeminājums, dienvidos Rāznavas pauguraine (Lielais Liepukalns 289 m, Rāznas ezeru no DA apliecošajā morēnu valnī), centrā ap Rēzekni Rēzeknes pazeminājums, uz ziemeļiem no Rēzeknes Burzavas pauguraine. Ziemeļrietumi ietilpst Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Aronas paugurlīdzenumā un Lubāna līdzenumā.[4] Rietumdaļas reljefu veido limnoglaciālie smilšu un smilšmāla līdzenumi, austrumos — morēnu un kēmu pauguraines, drumlini, galamorēnu vaļņi,[5] subglaciālajās ieplakās ezeru virknes.[6] Pamatiežus veido augšdevona Franas stāva nogulumi. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Pērtnieki), māls (Tūmuži, Rāzna, Žagatas), smilts un grants (Lipuški-Ismeri, Janopole, Griščāti), kūdra (Kņovu, Salas, Stružānu, Īdeņu, Lubāna u.c. purvos). Augsnes — augstienē galvenokārt velēnu vidēji un vāji podzolētās, zemienēs pārsvarā velēngleja, podzolētās gleja un purvu, augstienēs augšņu erozija. Meži aizņem ap 30% no novada platības, purvi ap 6%.[5]

Vidējā temperatūra: -7 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650 — 700 mm gadā, nedaudz lielāks dienviddaļā.[4]

Rēzeknes novada garākā upe ir Rēzekne. Tā iztek no Rāznas ezera un ietek Lubānas ezerā. Kopējais upes garums ir 116 km, bet kritums 71 m. Otra garākā upe ir Malta. Tās garums ir 105 km, bet kritums vēl lielāks nekā Rēzeknei — 97 m.

183 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Lubāns (daļēji, 82 km²), Rāznas ezers (57,6 km²), Rušons (daļēji, 23,7 km²).[5]

Dabas aizsardzība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritoriāli lielākās aizsargājamās dabas teritorijas: Rāznas nacionālais parks (lielākā daļa), Adamovas ezera dabas parks, Salāja ezera dabas parks. Lielākie dabas liegumi — Lubāna mitrāju komplekss (daļēji), kā arī Lielais Liepukalns un Harčenku purvs Rāznas nacionālajā parkā.

Novada teritorija apdzīvota kopš mezolīta, 9.-8. gadu tūkstoša p.m.ē. Lielākais akmens laikmeta apmetņu daudzums atklāts ap Lubānas ezeru. Agrajā dzelzs laikmetā (4.-2. gadsimts p.m.ē.) teritorijā dzīvojušas Baltijas somu ciltis, sākot no 5. gadsimta, teritoriju sākuši apdzīvot latgaļi. 9.-10. gadsimtā novadu apdzīvoja galvenokārt latgaļi, ziemeļdaļā jaukti ar igauņiem.[7] 12.-13. gadsimtā novada teritorija bija iekļauta, iespējams, Jersikas pārvaldītajās Lotigolas un Varkas zemēs,[7] 13. gadsimtā teritoriju sagrāba Livonija. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados tā nonāca Pārdaugavas hercogistē, vēlāk pēc 1629. gada Polijas Inflantijā.[5] 1772. gadā Polijas sadalīšanas dēļ novada teritorija pārgāja Krievijas Impērijas kontrolē un tika iekļauta vispirms Pleskavas guberņā, tad 1778. gadā Polockas vietniecībā, no 1796. gada Baltkrievijas guberņā un no 1802. gada Vitebskas guberņā. No 1917. gada novembrim līdz 1918. gada februārim un no tā paša gada decembrim līdz 1920. gada janvārim teritorija bija iekļauta Padomju Latvijā ar pārtraukumu uz Vācijas okupāciju,[5] 1920. gadā tā pārgāja Latvijas kontrolē.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
189779 755—    
1935102 467+0.66%
196761 060−1.60%
GadsIedz.±% g.p.
197951 661−1.38%
198945 210−1.32%
200042 799−0.50%
GadsIedz.±% g.p.
201134 617−1.91%
202128 934−1.78%

Lielākās apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Rēzeknes novada ciemu uzskaitījums
N#NosaukumsStatussPagastsIedzīvotāji
(2025)[8]
1.ViļāniPilsēta—2696
2.MaltaCiemsMaltas2136
3.PleikšņiCiemsOzolaines845
4.JaunstrūžāniCiemsStružānu647
5.KaunataCiemsKaunatas457
6.AudriņiCiemsAudriņu415
7.SprūževaCiemsGriškānu330
8.VecružinaCiemsSilmalas313
9.FeimaņiCiemsFeimaņu309
10.BekšiCiemsOzolaines302

Nacionālais sastāvs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rēzeknes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[9]
Latvieši (16703)
  
 58.0%
Krievi (10164)
  
 35.3%
Ukraiņi (477)
  
 1.7%
Baltkrievi (331)
  
 1.1%
Poļi (290)
  
 1.0%
Čigāni (70)
  
 0.2%
Lietuvieši (50)
  
 0.2%
Igauņi (2)
  
 0.0%
Ebreji (1)
  
 0.0%
Cita un neizvēlēta (717)
  
 2.5%
Pamatraksts: 2021. gada Rēzeknes novada domes vēlēšanas

Rēzeknes novadā ir izveidotas 5 apvienību pārvaldes:

  • Dricānu apvienības pārvalde;
  • Kaunatas apvienības pārvalde;
  • Nautrēnu apvienības pārvalde;
  • Maltas apvienības pārvalde;
  • Viļānu apvienības pārvalde.

Tautsaimniecība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
SIA Verems ražošanas korpuss, kurā strādā 330 darbinieki ir lielākais darba devējs novadā ar vislielāko apgrozījumu.

Rēzeknes novadā darbojas 1993 reģistrēti uzņēmumi, no kuriem lielākā daļa ir zemnieku saimniecības (ZS) un sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA). Kopumā novadā 2024. gadā ir 573 lauksaimniecības uzņēmumi, izplatītākās lauksaimniecības nozares ir graudkopība, zivsaimniecība, lopkopība, mežistrāde, un kokapstrāde. Novada dienvidaustrumos, Rēzeknes tuvumā un ziemeļrietumos plaši izplatīts lauku tūrisms. Ražošanā galvenās nozares ir kokapstrāde, metālapstrāde un ieguves rūpniecība (grants, smilts, māls, dolomīts),

Pēc apgrozījuma lielākie ražošanas un lauksaimniecības uzņēmumi ir:

  • RSEZ SIA “Verems” – finiera lokšņu un koka paneļu ražošana
  • RSEZ SIA “Leax” – metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošana
  • SIA “Vlakon” – grants un smilts karjeru izstrāde; māla un kaolīna ieguve
  • SIA “Aļņi AS” – zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana
  • ZS “Virši AG” – jauktā lauksaimniecība
  • SIA “Rital Timber” – zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana
  • SIA “Skaida PV” - mežistrāde
  • SIA “Tessa Trans” – kravu pārvadājumi pa autoceļiem

Rēzeknes novadu šķērso vairāki dažādas nozīmes autoceļi. Galvenie autoceļi (A12, A13, A15) krustojas Rēzeknes valstspilsētas apkārtnē. Novada lielākajā apdzīvotajā vietā Viļānu dienvidos krustojas autoceļš P58 un P59, savukārt pilsētas ziemeļu daļā krustojas autoceļš A13 un P59. Novada otrajā lielākajā apdzīvotajā vietā Maltā, netālu no Rozentova krustojas autoceļš P56 un P57, savukārt ciemu divās daļās sadala autoceļš A13, kas ciema centrā krustojas ar autoceļiem P56 un P59.

Novada teritoriju šķērso trīs dzelzceļa līnijas — Daugavpils—Rēzekne (pasažieru pārvadājumi nenotiek), Krustpils—Rēzekne II (atrodas 3 pieturas novada teritorijā Varakļāni, Viļāni un Sakstagals) un Rēzekne II—Zilupe (atrodas 2 pieturas novada teritorijā Taudejāņi un Cirma).

Nautrēnu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca, Rogovka, Nautrēnu pagasts.

Novadā no kristīgajām konfesijām skaitliski visvairāk pārstāvēta katoļticība, pareizticība un vecticībnieku kopienas. Katoļticība gan atstātā mantojuma, gan izplatības ziņā ir lielākā konfesija. Rēzeknes novadā dzimuši un auguši ievērojami katoļu garīdznieki, piemēram, kardināls Jānis Pujats, bīskaps Jāzeps Rancāns, bīskaps Boļeslavs Sloskāns, garīdznieks, arī 1. latviešu kongresa līdzdibinātājs un Saeimas deputāts Francis Kemps, priesteris un sabiedriskais darbinieks Nikodems Rancāns. Vairākas novada baznīcas ir nozīmīgi kultūrvēsturiskie pieminekļi.

Rēzeknes novadā ir 18 vecticībnieku draudzes, kas galvenokārt atrodas novada centrālajā un rietumu daļā. Vēsturiski šis ir viens no pirmajiem apvidiem, kur, bēgot no cara valdības, apmetās Krievijas Impērijā vajātie vecticībnieki.

Pareizticība Rēzeknes novadā, atšķirībā no Rēzeknes pilsētas, nav izplatīta, draudzes atrodas galvenokārt novada rietumos.

Ievērojami novadnieki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
  2. ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
  3. ↑ «Pašvaldības apraksts un struktūra». Rēzeknes Novads (latviešu). Skatīts: 2022-09-11.
  4. 1 2 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
  5. 1 2 3 4 5 Latvijas padomju enciklopēdija. 8. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 361. lpp.
  6. ↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  166. lpp.
  7. 1 2 Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, "Zinātne", 1986.
  8. ↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 05.11.2025
  9. ↑ «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 18.11.2023.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rēzeknes_novads&oldid=4359719"