Pēteris Kalve

Vikipēdijas lapa
Pēteris Kalve
Dzimis 1882. gada 1. martā
Trepes pagasts
Miris 1913. gada 11. februārī
Rīga
Tautība latvietis
Nozares glezniecība

Pēteris Kalve (1882. gada 1. marts — 1913. gada 11. februāris) bija latviešu gleznotājs, gleznotāja Kārļa Kalves brālis. Viens no pirmajiem latviešu mākslā aizsācis spalvas zīmējuma kopšanu.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēteris Kalve dzimis Trepes pagasta Andrānu Kaļvos 1882. gada 1. martā zemnieku ģimenē. Glezniecības pamatus apguvis pie brāļa Kārļa Kalves. Profesionālo izglītību ieguvis Venjamiņa Blūma mākslas skolā Rīgā (1899—1902, kā arī paralēli studijām apmeklējis gleznotāja Vilhelma Purvīša studiju. Privāti studējis pie baltvācu gleznotāja Jūlija Klevera, kur galvenokārt nodarbojies ar skolotāja darbu kopēšanu. Papildinājies Berlīnē pie V. Leistikova ainavu glezniecībā un pie L. Korinta portretu glezniecībā. Darbojies Pēterburgas muzejos, kopējot meistaru darbus. Miris 1913. gada 11. februārī Rīgā, apbedīts Dreimaņu kapsētā pie Krustpils.[1]

Mākslinieciskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Regulāri strādājis ainavu glezniecībā, viens no pirmajiem aizsācis spalvas zīmējuma attīstību un popularizēšanu Latvijā. Ļoti daudz kopējis dažādu meistaru darbus, to starp sava skolotāja J. Kleveru, pārdodams vairāk kā 200 viņa darbu kopijas ar savu parakstu.[2]

Izstādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izstādēs piedalījies no 1904. gada, izstāžu darbībā piedalījies regulāri. Pēc gleznotāja nāves Rīgā Latviešu mākslas veicināšanas biedrība sarīkoja mākslinieka atceres izstādi, ko atklāja Kalves bēru dienā ar pārstāvētām 446 gleznām un 60 spalvas zīmējumiem.[3] Atceres izstādes māksliniekam un viņa brālim Kārlim Kalvei tika sarīkota 1982. gadā Jēkabpilī, vēlāk Rīgā tajā pašā gadā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās 2. Rīga:Latvijas enciklopēdija, 1996, 6.lpp.
  2. Kalve Pēteris — Glezniecība — KLASISKĀS MĀKSLAS GALERIJA "ANTONIJA"
  3. Brīvā Daugava