Pēteris Korsaks
|
Pēteris Korsaks (1937–2024) bija latviešu fotovēsturnieks, viens no Latvijas fotogrāfijas muzeja izveidotājiem.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1937. gada 15. decembrī Maltas pagasta Višķeru ciema Londā. Mācījās Maltas vidusskolā, 1958. gadā Rīgā ieguva elektrosakaru mehāniķa, tad ekstrūzijas mašīnu operatora specialitāti. Strādāja Rīgas sakaru mezglā (1960-1965) un Olaines plastmasas pārstrādes rūpnīcā “Ausma” (1965-1977).
Vēlāk bija izdevniecības un reklāmas sektora vadītājs Brīvdabas muzejā, fotoeksperts Latvijas Institūtā un viens no Latvijas fotogrāfijas muzeja dibinātājiem, pastāvīgās ekspozīcijas "Fotogrāfijas attīstība Latvijā. 1839–1940" autors, līdz 2008. gadam – Fotogrāfijas muzeja galvenais speciālists.[1]
Miris 2024. gada 22. maijā.
Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vairāku grāmatu autors un līdzautors:
- “Latviešu fotogrāfi – kara liecinieki” (2019)
- “Latgales fotogrāfi laika ritumā XIX–XXI gs.” (2021)
- “Eižens Finks. Fotogrāfs leģenda” (2022)
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Triju Zvaigžņu ordenis
- 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme
- Spīdolas fonda stipendija
- Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija
- Valsts prezidenta Cildinājuma raksts
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Fotovēsturnieks Pēteris Korsaks fotoizstādē godina savus novadniekus rezeknesnovads.lv 07.10.2022
![]() | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|