Maltas pagasts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Maltas pagasts
Maltas pagasts LocMap.png
Maltas pagasta karogs Maltas pagasta ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Novads: Rēzeknes novads
Centrs: Malta
Platība: 89,8 km2
Iedzīvotāji (2010): 3234[1]
Blīvums: 36 iedz./km2
Mājaslapa: www.malta.lv
Maltas pagasts Vikikrātuvē

Maltas pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā dienviddaļā. Robežojas ziemeļos ar Silmalas un Lūznavas pagastiem, austrumos ar Mākoņkalna pagastu, dienvidos ar Pušas pagastu, rietumos ar Feimaņu pagastu. Pagasta centrs atrodas Maltā.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atrodas Latgales augstienes Maltas pazeminājumā. Augstākā vieta ir Zvona kalns (206 m vjl) pagasta dienvidaustrumos.

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rozentavas muiža 1797. gadā (no Broces kolekcijas).

Līdz 1925. gadam Maltas pagastu sauca par Rozentavas pagastu, tā nosaukums bija aizgūts no Rozentavas muižas, kas 18. gadsimta sākumā piederēja A. Felkerzāmam, 18. gadsimta beigās un 19 gadsimta 1. pusē — Šadursku, bet 19. gadsimta 2. pusē — Bogomelecu dzimtai. 1836. gadā caur tagadējā Maltas pagasta teritoriju tika izbūvēts PēterburgasVaršavas lielceļš, bet 1861. gadā dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava, 1901. gadā atklāta dzelzceļa stacija Antonopole. Pie Rozentavas muižas (poļu: Rozantowo) virzienā uz jaunuzbūvētās dzelzceļa stacijas pusi veidojās jauna apdzīvota vieta Borovaja (krievu: Боровая, no бор - sils), kas, pateicoties izdevīgajam novietojumam četru ceļu krustojumā un dzelzceļa malā, drīz kļuva par galveno apkārtnes tirdzniecības vietu.

Pēc 1920. gada zemes reformas tālaika Rozentavas pagasta teritorijā esošo Rozentavas muižu (poļu: Rozantowo) sadalīja 221 vienībā 1720 ha kopplatībā, Zesnas Jalaukas (Zosnas) muižu 76 vienībās 1270 ha kopplatībā, Prezmas muižu (Preźma) 144 vienībās 1132 ha kopplatībā, Spēļu (Špieļu) muižu 93 vienībās 836 ha kopplatībā, Glušņevas (Lūznavas) muižu 54 vienībās 770 ha kopplatībā, Garkalnu muižu (Garykolna) 35 vienībās 494 ha kopplatībā, Zamostjes muižu 55 vienībās 435 ha kopplatībā, Maltas muižu (Malta) 39 vienībās 366 ha kopplatībā, Virtūkšņa muižu 23 vienībās 298 ha kopplatībā, Antonopoles muižu 10 vienībās 203 ha kopplatībā.[2] 1935. gadā Maltas pagasta platība bija 216 km² un tajā dzīvoja 9913 iedzīvotāji. 1936. gadā Borovaju pārdēvēja par Maltas ciemu, un tolaik tas bija lielākais ciems Rēzeknes apriņķī.

1945. gadā Maltas pagastā izveidoja Bičku, Bondaru, Garkalnu, Maltas, Prezmas, Špēļu, Vertukšņas un Zosnas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja.

Maltas ciemam 1950. gadā piešķīra strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu. Malta no 1950. gada līdz 1959. gadam bija Maltas rajona centrs, vēlāk ietilpa Rēzeknes rajonā. Maltas ciematam 1957. gadā pievienoja likvidēto Bičku ciemu, izveidojot Maltas lauku teritoriju, kurai 1960. gadā pievienoja Špēļu ciema padomju saimniecības «Malta» un sanatorijas «Rāzna» teritoriju, 1965. gadā pievienoja Rušenicas ciema kolhoza «Putj k komuņizmu» teritoriju, bet zooveterinārā tehnikuma «Malta» teritoriju pievienoja Špēļu ciemam. 1973. gadā vēl daļu teritorijas pievienoja Špēļu ciemam, bet 1977. gadā daļu Pušas ciema teritorijas pievienoja Maltas lauku teritorijai. 1991. gadā Maltai atņēma pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Maltas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.

Dievnami[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rozentovas (Maltas) Sv. Krusta Pagodināšanas Romas katoļu baznīca ir koka celtne ar vienu torni. Dievnams celts laikā no 1780. līdz 1782. gadam un drīz izrādījās par mazu lielajai draudzei. 1842. gadā baznīca pagarināta pirmoreiz, bet 1906. gadā, ar Rozentovas muižas īpašnieku Bogomelecu atbalstu, tā pagarināta vēlreiz. Baznīcā ir saglabājušies savdabīgi feretroni (pārvietojami altārīši).
  • Maltas (Borovajas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nams ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Dievnama celtniecība sākta 1931. gadā, un to cēlis būvuzņēmējs A. Gruncevičs.
  • Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā celta 1928. gadā kā neliela koka guļbūve pie pareizticīgo kapsētas.

Arhitektūras un vēstures pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Maltas zirgu pasta stacija, celta 19. gs. vidū, ir senākā Maltas ēka, kura saglabājusies līdz mūsu dienām. Maltas vēstures muzejs, kur eksponēta seno sadzīves priekšmetu un iespieddarbu kolekcija, piedāvā arī ekskursiju pa Maltas kultūras pieminekļiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Latviešu konversācijas vārdnīca. XIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 25 542-25 543. sleja.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]