Olaine

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Olaine nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Olaine
pilsēta
Olaines novada domes ēka (2000)
Olaines novada domes ēka (2000)
Karogs: Olaine
Karogs
Ģerbonis: Olaine
Ģerbonis
Olaine (Latvija)
Olaine
Olaine
Koordinātas: 56°47′14″N 23°56′31″E / 56.78722°N 23.94194°E / 56.78722; 23.94194Koordinātas: 56°47′14″N 23°56′31″E / 56.78722°N 23.94194°E / 56.78722; 23.94194
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Olaines novads
Pilsētas tiesības kopš 1967. gada 20. februāra
Administrācija
 • Tips Olaines novada dome
 • Pašvaldības vadītājs Andris Bergs (LSDSP)
Platība[1]
 • Kopējā 6,8 km2
 • sauszeme 6,7 km2
 • ūdens 0,1 km2
Iedzīvotāji (2021)[2]
 • kopā 10 324
 • blīvums 1 540,9 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-2114
Mājaslapa www.olaine.lv
Olaine Vikikrātuvē
Kurzemes un Vidzemes robežas stabi pie Olaines.

Olaine ir pilsēta Latvijā, Olaines novada administratīvais centrs. Tā atrodas aptuveni 20 km attālumā no Rīgas. Pilsētas tiesības Olaine ieguva 1967. gada 20. februārī. 2020. gadā tajā dzīvoja 10 668 cilvēki.[3]

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā. Caur pilsētu tek Misas pietekas Olainīte un Pupla. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −6 °C — -6,5 °C, jūlijā — +17 °C. Nokrišņu daudzums 650-700 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 145 dienām.[4] Uz ziemeļiem un rietumiem no pilsētas atrodas lieli purvi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 1266. gada tagadējās Olaines apkārtne atradās uz Rīgas pilsētas lauku novada robežas ar Upmales zemi, kas no Rumbulas gāja līdz tuvākai vietai pie Misas upes, no turienes taisni līdz Gātes ietekai Lielupē.[5] Vēlāk tā bija Rīgas novada robeža ar Livonijas ordeņa zemēm, bet pēc 1562. gada ar Kurzemes un Zemgales hercogisti. Pie Olaines upītes (vācu: Olein Bach) ietekas robežupē Misā 2 kilometrus uz dienvidaustrumiem no pilsētas iekārtoja Rīgas pilsētai piederošu Olaines muižiņu (Landgut Oley) ar krogu. Zviedru Vidzemes laikā 1638. gadā uzcēla koka Svētā Olafa luterāņu baznīcu (St. Olai), kas piederēja pie Katlakalna—Olaines draudzes.

1700. gada 21. (11. pēc vecā stila) februārī pie Olaines notika pirmā Lielā Ziemeļu kara kauja starp zviedru robežsargiem un sakšu dragūniem. 1749.—1753. gadā uzcēla tagadējo mūra baznīcu.[6] 1830.—1857. gadā cauri Olainei uzbūvēja jaunu Rīgas—Jelgavas lielceļu un Olaine bija labi pazīstama arī ārzemju ceļotājiem kā zirgu pasta stacija pusceļā starp Jelgavu un Rīgu.[7]

Pašreizējās Olaines vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava (toreiz Mītava) atklāšanas 1868. gada 21. novembrī izveidoja staciju ar vācisko nosaukumu Olai. Pirmā pasaules kara laikā šeit vairākus gadus bija Vācijas armijas piefrontes apgādes punkts (1915—1917), kauju laikā nopostīja baznīcu, pagasta namu un skolu.[8] Pēc Latvijas valsts dibināšanas oficiāli ieviesa latviskotu vietvārdu Olaine.

Olaines dzelzceļa stacija
RTU tehnoloģiju koledža

Mūsdienu Olaines veidošanās aizsākās kā strādnieku ciemats 1939. gadā līdz ar kūdras ieguves nozares attīstību — kūdras purvos un kūdras brikešu fabrikā strādājošie veidoja kūdras rūpnīcas ciemata iedzīvotāju lielāko daļu. 1956. gadā Olainē uzsāka jaunu rūpnīcu celtniecību un 1959. gadā no Rīgas pārcēla līmes fabriku. No 1962. līdz 1965. gadam Olainē strauji tika celti jauni rūpniecības objekti, kā arī dzīvojamās ēkas. 1963. gadā kūdras rūpnīcas strādnieku ciemats kļuva par Olaines pilsētciematu un saglabāja šo statusu līdz 1967. gada 20. februārim, kad 332 ha lielā teritorija ar 7000 iedzīvotāju ieguva pilsētas tiesības. 1990. gadā pilsētas iedzīvotāju skaits sasniedza 15 tūkstošus. 1991. gadā Olaines administratīvā teritorija tika palielināta.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Padomju laikā pilsētas celtniecībai un vēlāk darbam rūpnīcās tika ievests liels skaits PSRS iedzīvotāju. Saskaņā ar 2021. gada datiem. no 10 324 iedzīvotāju kopskaita pilsētā dzīvoja 4312 (41,8%) krievi, 4126 (40%) latvieši un 1886 (18,2%) citu tautību pārstāvji.[9]

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētas dzīvojamo daļu jau kopš pilsētas izveidošanās robežo plaša industriālā zona. Nozīmīgākā rūpnīca pilsētā ir farmaceitiskā rūpnīca Olainfarm, kas dibināta 1972. gadā un nodarbina vairāk nekā 1000 cilvēku. Lielākie Olainē reģistrētie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2019. gadā bija "Olainfarm", farmācijas tīkls "Latvijas aptieka", jūras produktu konservēšanas rūpnīca "Atlas Premium", saldēšanas un ventilācijas iekārtu rūpnīca "Dinair Filton", tirgotājs un agroķīmijas ražotājs "CrossChem", ķīmiskā rūpnīca "Biolars".[10]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienīgā šoseja pilsētas tuvumā ir A8 Rīga — Eleja, kas atrodas netālu no pilsētas austrumu robežas, un tās pievedceļi. Pilsētā atrodas tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacija līnijā Rīga — Jelgava, 2022. gadā ik dienas kursēja 26 pasažieru vilcieni Rīga-Jelgava-Rīga.

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sporta dzīvi Olainē vada Olaines Sporta centrs. Pilsētā atrodas sporta nams, divi stadioni, peldbaseins kā arī atvērtā slidotava un skeitparks.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cilvēki, kas dzimuši vai auguši Olainē:

Sadraudzības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gadu laikā Olaine ir ieguvusi dažādas sadraudzības pilsētas:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
  2. 2,0 2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
  3. 3,0 3,1 «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  4. Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
  5. Latviešu konversācijas vārdnīca. XVIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 35 967.—35 970. sleja.
  6. Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999. — 333 lpp.
  7. Russia: St. Petersburg, Moscow, Kharkoff, Riga, Odessa, the German Provinces on the Baltic, the Steppes, the Crimea, and the Interior of the Empire. Johann Georg Kohl. Chapman and Hall, 1842. — 268 lappuses (angliski)
  8. Latviešu konversācijas vārdnīca. XV. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 29 734. sleja.
  9. GovStat.lv. Etniskā struktūra: 2021. gads
  10. Lursoft statistika

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]