Olaine

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Olaine nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Olaine
pilsēta
Olaines stacija
Karogs: Olaine
Karogs
Ģerbonis: Olaine
Ģerbonis
Olaine (Latvija)
Olaine
Olaine
Koordinātas: 56°47′14″N 23°56′31″E / 56.78722°N 23.94194°E / 56.78722; 23.94194Koordinātas: 56°47′14″N 23°56′31″E / 56.78722°N 23.94194°E / 56.78722; 23.94194
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Olaines novads
Pilsētas tiesības kopš 1967. gada
Administrācija
 • Domes priekšsēdētājs Andris Bergs (LSDSP)
Platība
 • Kopējā 6,82 km2
Iedzīvotāji (01.01.2016.)[1]
 • kopā 11 800
 • blīvums 1 730,2/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-2114
Mājaslapa www.olaine.lv
Olaine Vikikrātuvē

Olaine ir pilsēta Latvijā, Olaines novada administratīvais centrs. Tā atrodas aptuveni 20 km attālumā no Rīgas. Pilsētas tiesības Olaine ieguva 1967. gadā. Tajā 2016. gada 1. janvārī dzīvo 11 800 cilvēki.[1]

Pilsētā atrodas Olaines novada dome.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 1266. gada tagadējās Olaines apkārtne atradās uz Rīgas pilsētas lauku novada robežas ar Upmales zemi, kas no Rumbulas gāja līdz tuvākai vietai pie Misas upes, no turienes taisni līdz Gātes ietekai Lielupē.[2] Vēlāk tā bija Rīgas novada robeža ar Livonijas ordeņa zemēm, bet pēc 1562. gada ar Kurzemes un Zemgales hercogisti. Pie Olaines upītes (vācu: Olein Bach) ietekas robežupē Misā iekārtoja Rīgas pilsētai piederošu Olaines muižiņu (Landgut Oley) ar krogu. Zviedru Vidzemes laikā 1638. gadā uzcēla koka Svētā Olafa luterāņu baznīcu (St. Olai), kas piederēja pie Katlakalna-Olaines draudzes. 1749. — 1753. gadā uzcēla tagadējo mūra baznīcu.[3] 1830.-1857. gadā cauri Olainei uzbūvēja jaunu Rīgas-Jelgavas lielceļu un Olaine bija labi pazīstama arī ārzemju ceļotājiem kā zirgu pasta stacija pusceļā starp Jelgavu un Rīgu.[4] Pēc dzelzceļa līnijas Rīga - Jelgava ( toreiz Mītava) atklāšanas 1868. gada 21. novembrī izveidoja staciju ar vācisko nosaukumu Olai. Pirmā pasaules kara laikā šeit vairākus gadus bija Vācijas armijas piefrontes apgādes punkts (1915-1917), kauju laikā nopostīja baznīcu, pagasta namu un skolu.[5] Pēc Latvijas valsts dibināšanas oficiāli ieviesa latvisko vietvārdu Olaine.

Olaines kā strādnieku ciemata veidošanās aizsākās 1939. gadā līdz ar kūdras ieguves nozares attīstību - kūdras purvos un kūdras brikešu fabrikā strādājošie veidoja kūdras rūpnīcas ciemata iedzīvotāju lielāko daļu. 1956. gadā Olainē uzsāka jaunu rūpnīcu celtniecību un 1959. gadā no Rīgas pārcēla līmes fabriku. No 1962. līdz 1965. gadam Olainē strauji tika celti jauni rūpniecības objekti, kā arī dzīvojamās ēkas. 1963. gadā kūdras rūpnīcas strādnieku ciemats kļuva par Olaines pilsētciematu un saglabāja šo statusu līdz 1967. gada 20. februārim, kad 332 ha lielā teritorija ar 7000 iedzīvotāju ieguva pilsētas tiesības. 1990. gadā pilsētas iedzīvotāju skaits sasniedza 15 tūkstošus. 1991. gadā Olaines administratīvā teritorija tika palielināta.

Rūpniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētas dzīvojamo daļu jau kopš pilsētas izveidošanās robežo plaša industriālā zona. Nozīmīgākā rūpnīca pilsētā ir farmaceitiskā rūpnīca Olainfarm, kas dibināta 1972. gadā un nodarbina vairāk nekā 1000 cilvēku.

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olaines pilsētā ir izvietoti divi stadioni, peldbaseins, skeitparks, atvērtā slidotava.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cilvēki, kas dzimuši vai auguši Olainē:

Sadraudzības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gadu laikā Olaine ir ieguvusi dažādas sadraudzības pilsētas:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  2. Latviešu konversācijas vārdnīca. XVIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 35967-35970. sleja.
  3. Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999. - 333 lpp.
  4. Russia: St. Petersburg, Moscow, Kharkoff, Riga, Odessa, the German Provinces on the Baltic, the Steppes, the Crimea, and the Interior of the Empire. Johann Georg Kohl. Chapman and Hall, 1842. - 268 lappuses (angliski)
  5. Latviešu konversācijas vārdnīca. XV. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 29 734. sleja.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]