Pēteris Zirnītis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pēteris Zirnītis
Personīgā informācija
Dzimis 1944. gada 28. novembrī
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Miris 2001. gada 27. jūlijā (56 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Dzīves vieta Rīga
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks
Valoda latviešu valoda
Rakstīšanas laiks 1961—2001
Žanri Dzeja

Pēteris Zirnītis (dzimis 1944. gada 28. novembrī Rīgā, miris 2001. gada 27. jūlijā Rīgā) bija latviešu dzejnieks.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

P. Zirnītis uzauga Rīgā, viņa māte bija Dailes teātra aktrise Milda Puķe. Beidzis Rīgas 2. vidusskolu (1963) un Ļeņingradas universitātes Psiholoģijas fakultāti (1971), vēlāk beidzis arī PSKP CK Sabiedrisko zinātņu akadēmiju (1984).[1]

No 1969. līdz 1972. gadam strādājis Latvijas televīzijā, no 1972. līdz 1975. gadam darbojies laikraksta "Literatūra un Māksla" redakcijā, 1976.-82. bijis konsultants referents un valdes sekretārs Rakstnieku savienībā. 1988. gadā P. Zirnītis kļūst par Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja (tagadējā Rakstniecības un mūzikas muzeja) direktoru, strādā šajā amatā līdz 1994. gadam. 1992. gadā nodibinājis apgādu "Nordik", bijis tā prezidents līdz 2001. gadam.

Literāras publikācijas kopš 1961. gada. Dzīves laikā izdoti 7 dzejoļu krājumi un viena grāmata bērniem, daudzas veidotas sadarbībā ar dzīvesbiedri mākslinieci Anitu Jansoni-Zirnīti. Daudzas dziesmas ar P. Zirnīša vārdiem komponējis Uldis Stabulnieks ("Par nesatikšanos", "Margarita", "Solījums" u. c.). 1971. gadā uzņemts Rakstnieku savienībā. Dzejoļu krājums "Redzējumi" (1979) apbalvots ar Ļeņina komjaunatnes prēmiju. Izdotas P. Zirnīša dzejas izlases krievu un ukraiņu valodā, dzeja publicēta arī angļu, bulgāru, franču un lietuviešu valodā.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzejoļu krājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "...laineri paceļas gaisā". Rīga: Liesma, 1969.
  • "Noktirne un gaiļa dziesma": dzeja 1969-1973. Rīga: Liesma, 1975.
  • "Redzējumi": dzeja 1974-1977. Rīga: Liesma, 1979.
  • "Laika ziņas". Rīga: Liesma, 1983.
  • "Liecinieks uz sliekšņa": dzejoļi 1982-1987. Rīga: Liesma, 1990.
  • "Vēl vizuļo". Rīga: Teātra anekdotes, 1994.
  • "Aizliegtais psalms": dažādu laiku dzeja. Rīga: Nordik, 1999.
  • "Bez komentāriem": dzeja 1990-2001. Rīga: Mansards, 2014.

Grāmatas bērniem (kopā ar Anitu Jansoni-Zirnīti)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Bilžu grāmata par manu draugu Ķūķi, viņa draugiem un dažādiem piedzīvojumiem". Rīga: Liesma, 1983.
  • "Ķūķis staigā kājām". Rīga: Mansards, 2012.
  • "Ķūķis iet gar jūru". Rīga: Mansards, 2013.
  • "Ķūķis stāsta". Rīga: Mansards, 2014.

Par Pēteri Zirnīti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Dzejnieka laiks tēlos un attēlos". Sast. Andra Konste un Anita Jansone-Zirnīte. Rīga: Nordik, 2004.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 668.-669. lpp.