Spāņu Nīderlande

Spaanse Nederlanden Países Bajos Españoles Spāņu Nīderlande [[Hābsburgu Nīderlande|←]] 1556. gads – 1714. gads →   → Spāņu Nīderlandes karogs Ģērbonis Devīze "Plus Ultra" (Tālāk aiz) Location of Spāņu Nīderlande (pelēkā) ap 1700. gadu Pārvaldes centrs Brisele Valoda(s) spāņu valoda, nīderlandiešu valoda, franču valoda, vācu valoda, latīņu valoda, luksemburgiešu valoda, valoņu valoda Reliģija Romas Katoļu baznīca (oficiālā), Protestantisms Valdība Vēsturiskais laikmets Jaunie laiki  - Dibināta 1556. gads  - Hābsburgu Spānija ieguva Hābsburgu Nīderlandi 1556  - Nīderlandes Neatkarības karš 1568–1648  - Karš par Spānijas mantojumu 1701–1714  - Raštates miera līgums 1714. gads Platība  - 1560 70 000 km²  - 1600 46 000 km² Iedzīvotāju skaits  - 1560. gadā 1 794 000       Blīvums  /km²  Nauda Guldenis, Spāņu reāls Mūsdienās Nīderlande Beļģija Francija Luksemburga Vācija

Spāņu Nīderlande ir apvienojošs nosaukums vairākām Svētās Romas impērijas zemēm, kas atradās personālūnijā ar Spānijas karalisti. Teritorijas apvienoja lielāko daļu no mūsdienu Beļģijas, Luksemburgas un Nīderlandes, kā arī nelielas Vācijas un Francijas teritorijas ar galvaspilsētu Briselē.

Pēc Burgundiešu dinastijas beigšanās 1482. gadā Burgundijas Nīderlandes zemes mantoja austriešu Hābsburgu dinastija. Pēc ķeizara Kārļa V atteikšanās no troņa 1556. gadā šīs zemes nonāca spāņu Hābsburgu pakļautībā. Pēc 1568. gadā sākušās protestantu sacelšanās, ziemeļu daļa 1581. gadā izveidoja neatkarīgu Holandes Republiku, pārējai katoļu apdzīvotajai teritorijas daļai paliekot Spānijas pakļautībā. 17. gadsimta otrajā pusē šeit bieži iebruka Francija, anektējot pierobežas zemes. 1714. gadā, Spānijas mantojuma kara rezultātā šī teritorija atkal pārgāja Austrijas Hābsburgu varā, radot Austrijas Nīderlandi.

• 
  Spānijas Nīderlande, 1579
• 
  Spānijas Nīderlandes sašķelšanās.
• 
  Austrijas Nīderlande

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Spāņu Nīderlande.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)