Antoniss van Deiks

**Antoniss van Deiks**
Antoniss van Deiks
Dzimis	1599. gada 22. martā; Antverpene, Spāņu Nīderlande; ( Beļģija)
Miris	1641. gada 9. decembrī; Londona, Anglijas karaliste; ( Apvienotā Karaliste)
Tautība	flāms
Nozares	gleznošana
Mācījies	Pīters Pauls Rubenss
Mākslas virziens	baroks
Iespaidojies no	Paolo Veronēze, Pīters Pauls Rubenss, Ticiāns

Antoniss van Deiks (nīderlandiešu: Anthony van Dyck; dzimis 1599. gada 22. martā, miris 1641. gada 9. decembrī) bija baroka laika flāmu mākslinieks. Pazīstams kā portretu un reliģisko sižetu gleznotājs.

Dzimis Antverpenē. Kļuvis par mākslinieku jau agrā vecumā. Strādājis Pītera Paula Rubensa darbnīcā. No 1621. līdz 1627. gadam darbojies Itālijā. 1632. gadā kļuva par Anglijas karaļa Čārlza I galma mākslinieku. Miris Londonā.

Antoniss van Deiks dzimis 1599. gada 22. martā Antverpenē, bagāta auduma tirgotāja Frana van Deika ģimenē. Viņš bija septītais no divpadsmit bērniem. 1609. gadā, kad viņš bija 10 gadu vecs, viņš tika atdots slavenā gleznotāja Hendrika van Balena darbnīcā, kurš rakstija gleznas uz mitoloģiskām tēmām. Pirmo šedevru Antonis uzrakstījis, kad viņam bija 14 gadi - 70 gadu veca vīrieša portrets. Kopš 1615. gada Van Deikam jau bija sava darbnīca, kurā viņš kopā ar vairākiem jaunajiem māksliniekiem izveidojis gleznu sēriju "Apustuļu galvas". Viena no agrīnajām gleznām ir viņa pašportrets, kas izceļas ar žēlastību un eleganci. 1620.-1620. gadā izveido 13 dēļu ciklu, kas attēlo Kristu un apustuļus. Apustuļu izteiksmīgās sejas ir uzrakstītas brīva vizuālā veidā. Tagad ievērojama šī cikla dēļu daļa ir izkaisīta muzejos visā pasaulē. 1618. gada februārī Vens Dikss tika pieņemts Sv. Lūkas glezniecības ģildē. Sadarbojas ar Rubensu, strādā kā asistents viņa darbnīcā.

Van Deiks agri pierādīja sevi ka portretu uz reliģisko- mitoloģisko sižetu meistaru. No 1618. līdz 1620. gadam viņš strādāja Rubensas darbnīcā. No 1620. gada beigām – līdz 1621. gada sākumā, viņš strādāja pie Anglijas valdnieka Jēkaba I, bet pēc tam atgriezās Antverpenē. Kādu laiku viņš dzīvojis Itālijā, galvenokārt Dženovā. No 1621. līdz 1627. gadam Van Dīks dzīvo un strādā Vācijā. 1627. gadā van Deiks atgriezās Antverpenē un kļuva par Isabella Clara Eugene mākslinieku. Kopš 1632. gada gleznotājs atkal dzīvoja Londonā, strādājot par mākslinieku pie Charles I. 1632. gadā karalis pasludināja viņu par bruninieku un 1633. gadā viņam piešķīra karaliskā mākslinieka statusu. Gleznotājs saņēma stabilu atalgojumu. Anglijā 1639. gadā viņš apprecējās ar Kunga Ruthvenas meitu- Mariju Rufvenu. Van Dīks nomira 1641. gada 9. decembrī Londonā, tika apglabāts Sv. Pāvila katedrālē Londonā.