Antoniss van Deiks

**Antoniss van Deiks**
Antoniss van Deiks
Dzimis	1599. gada 22. martā; Antverpene, Spāņu Nīderlande; ( Beļģija)
Miris	1641. gada 9. decembrī; Londona, Anglijas Karaliste; ( Apvienotā Karaliste)
Tautība	flāms
Nozares	gleznošana
Mācījies	Pīters Pauls Rubenss
Mākslas virziens	baroks
Iespaidojies no	Paolo Veronēze, Pīters Pauls Rubenss, Ticiāns

Antoniss van Deiks (nīderlandiešu: Anthony van Dyck; dzimis 1599. gada 22. martā, miris 1641. gada 9. decembrī) bija baroka laika flāmu mākslinieks. Pazīstams kā portretu un reliģisko sižetu gleznotājs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Antverpenē. Kļuvis par mākslinieku jau agrā vecumā. Strādājis Pītera Paula Rubensa darbnīcā. No 1621. līdz 1627. gadam darbojies Itālijā. 1632. gadā kļuva par Anglijas karaļa Čārlza I galma mākslinieku. Miris Londonā.

Antoniss van Deiks dzimis 1599. gada 22. martā Antverpenē, bagāta audumu tirgotāja Frana van Deika ģimenē. Viņš bija septītais no divpadsmit bērniem. 1609. gadā, kad viņš bija 10 gadus vecs, viņš tika atdots slavenā gleznotāja Hendrika van Balena darbnīcā, kurš veidoja gleznas par mitoloģiskām tēmām. Pirmo šedevru Antoniss uzgleznojis 14 gadu vecumā, tas bija 70 gadu veca vīra portrets. Kopš 1615. gada Van Deikam jau bija sava darbnīca, kurā viņš kopā ar vairākiem jaunajiem māksliniekiem izveidojis gleznu sēriju "Apustuļu galvas". Viena no agrīnajām gleznām ir viņa pašportrets, kas izceļas ar eleganci. 1620.-1620. gadā izveidoja 13 dēļu ciklu, kas attēlo Kristu un apustuļus. Apustuļu izteiksmīgās sejas ir gleznotas brīvā vizuālā veidā. Tagad ievērojama šī cikla dēļu daļa ir izkaisīta muzejos visā pasaulē. 1618. gada februārī van Deiks tika pieņemts Sv. Lūkas glezniecības ģildē. Sadarbojās ar Rubensu, strādāja kā asistents viņa darbnīcā.

Van Deiks agri pierādīja sevi kā portretu un reliģisko- mitoloģisko sižetu meistaru. No 1618. līdz 1620. gadam viņš strādāja Rubensa darbnīcā. No 1620. gada beigām līdz 1621. gada sākumam viņš strādāja pie Anglijas valdnieka Jēkaba I, bet pēc tam atgriezās Antverpenē. Kādu laiku dzīvojis Itālijā, galvenokārt Dženovā. No 1621. līdz 1627. gadam van Deiks dzīvoja un strādāja Vācijā. 1627. gadā van Deiks atgriezās Antverpenē un kļuva par Izabellas Klāras Eižēnijas mākslinieku. Kopš 1632. gada gleznotājs atkal dzīvoja Londonā, strādājot par mākslinieku pie Čārlza I. 1632. gadā karalis viņu iecēla bruņinieka kārtā un 1633. gadā viņam piešķīra karaliskā galma mākslinieka statusu. Gleznotājs saņēma stabilu atalgojumu. Anglijā 1639. gadā viņš apprecējās ar Mariju Rufvenu.

Van Deiks nomira 1641. gada 9. decembrī Londonā, tika apglabāts Sv. Pāvila katedrālē Londonā.