Pūslīšu grīslis
| Pūslīšu grīslis Carex vesicaria (L.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Grīšļu dzimta (Cyperaceae) |
| Ģints | Grīšļi (Carex) |
| Suga | Pūslīšu grīslis (Carex vesicaria) |
 Pūslīšu grīslis Vikikrātuvē | |
Pūslīšu grīslis (latīņu: Carex vesicaria) ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir galvenokārt sastopama Eirāzijā, izklaidus sastopama Ziemeļamerikas rietumdaļā. Sastopama arī visā Latvijas teritorijā, zāļu purvos un mitrās pļavās, mitros krūmājos un visdažādāko ūdenstilpju krastos.[1]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pūslīšu grīslis ir daudzgadīgs, 40-110 cm garš lakstaugs, kurš pieder dažādvārpu grīšļu grupai, jo tā sievišķajiem ziediem ir 3 drīksnas un augļa pūslītim ir skaidri nodalīts, divzobains knābītis.
Augs ir dzeltenzaļš. Tā stublājs ir stāvs, raupjš un trīsšķautņains. Lapas ir 0,6-0,8 cm platas, mīkstas, plakanas, un to vidusdzīsla ir iegremdēta šaurā renesveida padziļinājumā. Lapu garums bieži pārsniedz ziedkopu. Lapu makstis ir sarkanīgas un šķeldrainas. Stublāja galotnē ir 1—3 vīrišķās vārpiņas, zem tām ir 1-3, nokarenas, retāk stāvas sievišķās vārpiņas. Augļa pūslītis ir spīdīgs, dzeltenzaļš, tas no vārpiņas ass atstāv slīpi. Segplēksne, kas ir mazliet īsāka nekā pūslītis, ir gaiši dzeltenbrūna, ar gari nosmailotu galu. Augļa pūslītis pakāpeniski pāriet divzobainā knābītī. Augļu gatavības laikā sievišķā vārpiņa ir mīksta un čaugana. Zied maijā un jūnija sākumā.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «pūslīšu grīslis - Carex vesicaria L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-05-09.