Šajos piemēros papildinātājs ir atzīmēts treknrakstā.
Meistaram sala rokas.
Medaļas ir izgatavotas no zelta, sudraba un bronzas.
Naži ir izgriezti no kvalitatīva koka.
Meitenes skolā gribēja izlasīt grāmatu "Zelta zirgs".
Papildinātājs jeb objekts (latīņu: obiectum — ‘priekšmets’)[1] ir teikuma palīgloceklis, kas nosauc darbības objektu, rezultātu vai līdzekli. Tas atbild uz jautājumiem kā?, kam?, ko?, kur?, ko darīt?, jautājamo vietniekvārdu kas? savienojumā ar prievārdu — ar ko? par ko? pret ko? no kā? pie kā? pēc kā? un citiem.[2][3]
Papildinātājus iedala vienkāršos un saliktos. Vienkāršos papildinātājus var izteikt ar deklinējamu vārdu un prievārdu, darbības vārdu nenoteiksmē, deklinējamu vārdu ģenitīvā, datīvā, akuzatīvā (retāk lokatīvā).[3] Saliktos papildinātājus var izteikt ar nedalāmu vārdu savienojumu un saliktu nosaukumu.[3] Pēc saistījuma veida papildinātājus var iedalīt tiešos un netiešos.[4]
