Pielikums (valodniecība)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Piemēri
Šajos piemēros pielikums ir atzīmēts treknrakstā.
  1. Visi zin pasaku par kuplasti vāveri, kas apmuļķojusi vilku.
  2. Vizītē pie ārsta ieradās skolotājs Jānis Bērziņš.
  3. Viņi, bērni, ir ļoti ziņkārīgi.

Pielikums jeb apozīcija (franču: apposition, cēlies no latīņu: appositio — ‘pielikums’)[1] ir teikuma palīgloceklis, kas raksturo vai precizē paskaidrojamo vārdu, kurš var būt lietvārds, vietniekvārds vai lietvārda nozīmē lietots vārds.[2][3] Pats pielikums tiek izteikts ar lietvārdu.[2] Ar pielikumu var tikt izteikta pazīme, radniecība, īpašība, nodarbošanās, tautība, piederība pie kādas teritorijas.[2]

Pielikums ar tā paskaidrojamo vārdu saskaņojas locījumā, kā arī, ja tas ir iespējams, dzimtē un skaitlī.[2] Ja pielikumam ir savi apzīmētāji, tad veidojas pielikuma grupa. Pielikums atrodas pirms paskaidrojamā vārda, ja tas atrodas pēc tā, tad veidojas savrupināts pielikums vai pielikuma grupa.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 67. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Brigita Ceplīte, Laimdots Ceplītis. Latviešu valodas praktiskā gramatika (pārstrādāts izd.). Zvaigzne ABC, 1997. 144. lpp. ISBN 9984-04-641-9.
  3. Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 673. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]