Papjamento

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Papjamento
Papiamentu
Valodu lieto: Aruba, Kirasao, Bonaire
Pratēju skaits: 341 300[1]
Valodu saime: portugāļu kreoliskās valodas
 Papjamento
 
Rakstība: latīņu alfabēts (papjamento ortogrāfija)
Valodas kodi
ISO 639-1: nav
ISO 639-2: pap
ISO 639-3: pap 
ABCEilandenLocatie.PNGPapjamento izplatība

Papjamento, arī papjamentu (papiamentu), ir uz spānizētas portugāļu valodas ar lielu nīderlandiešu valodas piejaukumu balstīta kreoliskā valoda. Nelielu piejaukumu devušas arī angļu, aravaku un Portugāles bijušo Āfrikas koloniju valodas. Tā ir izplatīta Arubā, Kirasao un Bonairē. Oficiāls statuss tai ir Arubā un Kirasao, atzītas saziņas valodas statuss ar valsts iestādēm — arī Bonairē.[2] Nedaudz to runā arī Nīderlandes salā Sintēstatiusā un Venecuēlas piekrastē Paragvanas pussalā, un ap 150 tūkstošiem papjamento pratēju, galvenokārt no Kirasao, dzīvo Nīderlandē.

Papjamento pratēju skaits tiek lēsts ap 341 tūkstošiem.

Valodas nosaukums radies no pārveidota portugāļu darbības vārda papear (runāt, pļāpāt), kam pievienota lietvārdu veidojošā galotne -mento. Par valodas izcelsmi un laiku ir dažādas versijas, pirmoreiz tā dokumentos kā plaši lietojama pieminēta 18. gadsimta sākumā, vecākie valodas teksti — 17. gadsimta vidus vēstules, kurās ir lielāka nīderlandiešu ietekme nekā mūsdienu valodā.

Oficiālu statusu tā ieguva Arubā 2003. gadā un Nīderlandes Antiļās 2007. gadā. Pēc pēdējo sašķelšanās 2010. gadā Kirasao ieguva neatkarību, apstiprinot iepriekšējo papjamento statusu, bet Bonaire palika Nīderlandes sastāvā.

Kopš 2013. gada šajā valodā tiek uzņemtas filmas (Arubā un Kirasao) un atskaņota opera (Nīderlandē).

Dialekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arubas dialektā, atšķirībā no Kirasao un Bonaires, jūtama lielāka spāņu ietekme un vārdi, kas citur beidzas ar -u, Arubā beidzas ar -o. Tai skaitā valodas nosaukums. Kā K izrunājamais C burts Arubā citur tiek aizvietots ar K. Abu dialektu rakstība tika apstiprināta 1970. gados.[3][4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Papiamentu | Ethnologue». web.archive.org. 2019. gada 23. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 23. oktobrī. Skatīts: 2021. gada 21. jūnijā.
  2. Invoeringswet openbare lichamen Bonaire, Sint Eustatius en Saba
  3. Fundashon pa Planifikashon di Idioma (2009). Ortografia i Lista di palabra Papiamentu (PDF) (in Papiamento). Kòrsou: Fundashon pa Planifikashon di Idioma. pp. 33—34. ISBN 978-99904-2-200-9.
  4. "Status Actual". Papiamento.aw (in Papiamento).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]