Parastā bekmanija

Parastā bekmanija Beckmannia eruciformis ((L.) Host)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Viendīgļlapji (Liliopsida)
Rinda	Graudzāļu rinda (Poales)
Dzimta	Graudzāļu dzimta (Poaceae)
Ģints	Bekmanijas (Beckmannia)
Suga	Parastā bekmanija (Beckmannia eruciformis)
Sinonīmi
Phalaris eruciformis L.
Parastā bekmanija Vikikrātuvē

Parastā bekmanija (latīņu: Beckmannia eruciformis) ir augu suga graudzāļu dzimtā, kura savvaļā ir sastopama Eiropas dienvidaustrumu un austrumu daļā, kā arī Rietumāzijā. Suga ir arī ievazāta Latvijā, kur tā ir sastopama ļoti reti.

Augu grupas aug gar dzelzceļiem un mitrās krastmalās, taču augtenē ilgstoši nesaglabājas. Latvijas kaimiņvalstīs bekmaniju mitrās augtenēs dažviet audzē lopbarībai.

Apraksts

Parastā bekmanija ir daudzgadīgs, 40—100 cm garš lakstaugs, kurš veido irdenu velēnu. Auga stiebrs ir stāvs vai lokveidīgi stāvs, kails, pie pamata vairāk vai mazāk paresnināts, sīpolveida. Lapas ir plakanas, raupjas, 0,2—1 cm platas, izvietotas visā stublāja garumā. Maksts ir kaila un mēlīte ir smaila. Bieži augšējā lapas maksts daļēji skauj saliktās vārpas pamatu. Saliktā vārpa ir 10—25 cm gara, to veido daudzas sēdošas (apakšdaļā var būt īskātainas) un plakanas vārpas, kas parasti visai blīvi piespiestas pie ziedkopas ass; tikai apakšējās otrās pakāpes vārpas no ass dažreiz mazliet atstāv. Vārpiņa ir ar 2 ziediem, tā ir ieapaļa, uzpūsta. Vārpiņas plēksnes ir strupas. Ārējās zieda plēksnes vidējā dzīsla galā pāriet ļoti īsā smailītē vai smailītes nav. Akota nav. Grauds ir aptuveni 0,2 cm garš. Zied jūnija beigās un jūlijā.