Parastā maršancija
| Parastā maršancija Marchantia polymorpha L. | |
|---|---|
 Parastās maršancijas laponis ar anterīdijiem un arhegonijiem. | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Apakšvalsts | Pirmsvasas augi (Bryophyta s.l.) |
| Nodalījums | Aknu sūnas (Hepaticophyta) |
| Apakšnodalījums | Aknu sūnu apakšnodalījums (Hepaticae) |
| Klase | Maršanciju klase (Marchantiopsida) |
| Apakšklase | Maršanciju apakšklase (Marchantiae) |
| Kārta | Maršanciju kārta (Marchantiales) |
| Dzimta | Maršanciju dzimta (Marchantiaceae) |
| Ģints | Maršanciju ģints (Marchantia) |
| Suga | Parastā maršancija (M. polymorpha) |
 Parastā maršancija Vikikrātuvē | |
Parastā maršancija (Marchantia polymorpha)[P 1] ir viena no izplatītākajām aknu sūnām, kas ir sastopama lapu koku mežos, īpaši ūdenstilpju krastos.[1] Marchantia polymorpha ir trīs pasugas: ssp. polymorpha, ssp. montivagans un ssp. ruderalis. Pēc IUCN sugu statusa klasifikācijas šī suga ir zema riska kategorijā.[2]
Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Noteikšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Parastā maršancija ir viegli atpazīstama aknu sūna. Tai ir raksturīgs plakans, dihotomi zarots laponis, kas var stiepties līdz pat 10 cm garumam un 2 cm platumam. Maršancijas virspusē ir redzams tumšs dzīslojums uz tās tumši zaļā lapoņa; virspusē ir redzamas gaisa kameru kontūras ar vienu atvārsnīti centrā. Savukārt auga apakšpusē var novērot bālus rizoīdus.[1]
Šīs sūnas lapoņa virspusē ir redzami vairgroziņi – ieliektas struktūras, kas atšķir parasto maršanciju no parastās konusgalvītes (Conocephalum conicum). Arī sporofītu izskats abām sugām ir atšķirīgs.[1]
Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Maršancijai ir izteikts dzimumu dimorfisms. Arhegoniji veido starveida sakārtojumu, bet anterīdiji – plātnes veida, turklāt uz īsāka kāta.[1]
Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sūna ir plaši sastopama visur pasaulē, izņemot Antarktīdu, padarot šo aknu sūnu par izplatītāko šī nodalījuma starpā. Visas parastās maršancijas pasugas ir sastopamas vietās līdz pat 2,5 m virs jūras līmeņa.[2]
Pasugām raksturīga izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Marchantia polymorpha polymorpha var sastapt uz dūņainiem laukakmeņiem vai akmeņiem upēs kopā ar viļņaino lāpstīti (Scapania undulata) un daudzkausiņu dūkstenīti (Chiloscyphus polyanthos). Šī pasuga arī var būt bagātīgi atrodama purvainās vietās, t.sk ezermalās ar, piemēram, sfagniem, parasto smailzarīti (Calliergonella cuspidata) un mīksto dumbreni (Calliergon cordifolium).[2]
Marchantia polymorpha ruderalis aug uz dažāda tipa bagātīgām augsnēm, īpaši mākslīgās dzīvotnēs. Vietām ir sastopami arī eksemplāri, kas aug dabā – upju un straumju krastos. Tā ir izplatīta kā dārzu, siltumnīcu, puķu podu nezāle, kas ir atrodama arī ēnainu vietu un miklu sienu tuvumā; šīs nelabvēlīgās tendences padara konkrēto Eiropā sastopamo sugu vienu no nedaudzajām, kas rada ekonomisku iespaidu aknu sūnu starpā.[2]
Marchantia polymorpha montivagans ir atrodama uzkalnos, upju un ezeru malās, kā arī akmeņainos krastos, augot uz pašiem akmeņiem vai akmeņainā zālājā.[2]
Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Maršancijas pieder pie aknu sūnu nodalījuma Hepaticophyta, tomēr daudzos resursos ir bieži pieminēts šī nodalījuma sinonīms – Marchantiophyta. Līdzīgs sinonīms ir arī Hepaticopsida klasei – Marchantiopsida.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 L. Strazdiņa, L. Liepiņa, A Mežaka, L. Madžule. Sūnu ceļvedis dabas pētniekiem. LU Akadēmiskais apgāds, 2015. 51. lpp. ISBN 978-9934-18-059-0.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 M. Sabovljevic. «Marchantia polymorpha (Common Liverwort)». IUCN Red List of Threatened Species, 2019. Skatīts: 2023. gada 28. jūnijs.