Aknu sūnas
| Aknu sūnas | |
|---|---|
.jpg) Parastā maršancija (Marchantia polymorpha) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Apakšvalsts | Sūnaugi (Bryophyte) |
| Nodalījums | Aknu sūnas (Hepaticophyta) |
| Iedalījums | |
 Aknu sūnas Vikikrātuvē | |
Aknu sūnas (Hepaticophyta) ir sūnaugu nodalījums (atsevišķos avotos klase) ar vāji attīstītu protonēmu. Aknu sūnas ir izplatītas pa visu pasauli, īpaši tropos. Kopā apmēram 10 000 sugu, Latvijā sastopamas 130 sugas[1].
Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aknu sūnu mēdz būt lapoņveida, pārejas formas uz lapainām formām un lapainas formas. Lapoņveida formām protonēma parasti ir īsa, pavedienveidīga, bet lapainajām formām — daudzšūnu, ļoti daudzveidīgas. Vairumam aknu sūnu ķermeņa krājšūnas satur eļļas ķermenīšus, kas sastāv no viena vai vairākiem ēterisko eļļu pilieniem, kurus apņem membrāna[2].
Sporu vācelītē sporu mātšūnām, nevienādi daloties, attīstās sporas un elatēras — gari izstieptas, sterilas, higroskopiskas šūnas, kuru funkcija ir sporu izsvaidīšana[3].
Veģetatīvi aknu sūnas vairojas ar lapoņa daļām, vairķermeņiem, vairpumpuriem un vairzariņiem, kas atdalās no mātes auga. Tām ir liela veģetatīvās vairošanās un reģenerācijas spēja. Tādēļ tās plaši izplatās un aug lielās grupās vai audzēs[4].
_0848.JPG)
Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aknu sūnas izplatītas visās klimatiskajās joslās, arī augstu kalnos. Apdzīvo galvenokārt mitras, ēnainas vietas. Nedaudzas sugas ir kserofītiskas un aug uz koku stumbriem, akmeņiem u.c. Ar īpašām šūnām tās var uzkrāt ūdeni vai arī uz laiku izžūt līdz gaissausam stāvoklim. Tropu mežos ir epifilas sugas, kas aug uz mūžzaļu koku lapām.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aknu sūnas.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
- ↑ Latvijas sūnu taksonu saraksts 2023. Daugavpils University Press Saule ISBN 978-9984-14-999-8
- ↑ E. Ozoliņa Augstākie augi jeb Kormofiti.in Augstāko augu sistemātika, Rīga, 1973
- ↑ E. Ozoliņa Augstākie augi jeb Kormofiti.in Augstāko augu sistemātika, Rīga, 1973
- ↑ E. Ozoliņa Augstākie augi jeb Kormofiti.in Augstāko augu sistemātika, Rīga, 1973