Rizoīdi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Rizoīdi ir īpaši tievi pavedienveidīgi izaugumi, ar kuru palīdzību augi, kam nav sakņu, nostiprinās substrātā, uzņem no tā ūdeni un barības vielas. Ķērpjiem rizoīdi ir lapoņa apakšpusē, kur dažreiz veido biezu filcveidīgu savijumu. Sūnām tos visvairāk sastop stumbra lejasdaļā, bet, ja stumbri guļoši, — stumbra apakšējā pusē (īpaši lapainajām aknu sūnām). Daudzos gadījumos rizoīdi saista atsevišķus sūnu stumbrus vienā velēnā, tā veicinot atmosfēras putekļu un nokrišņu uzkrāšanos un izmantošanu. Sfagniem rizoīdi sastopami tikai attīstības sākumā, bet ļoti ātri atmirst reizē ar apakšējo stumbra daļu, un pēc tam ūdeni un barības vielas tie uzņem ar lapām un stumbra epidermas šūnām.