Parastā priedes zāģlapsene
| Parastā priedes zāģlapsene | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Hexapoda) |
| Kārta | Plēvspārņu kārta (Hymenoptera) |
| Dzimta | Skujlapseņu dzimta (Diprionidae) |
| Suga | Parastā priedes zāģlapsene (Diprion pini) |
 Parastā priedes zāģlapsene Vikikrātuvē | |
Parastā priedes zāģlapsene (Diprion pini) ir kukainis, kas pieder pie plēvspārņu kārtas, skujlapseņu dzimtas, pārsvarā sastopams uz Pinus sylvestris un Pinus nigra larico. Priežu parastā zāģlapsene izplatīta arī Latvijā.
Parastā priežu zāģlapsene sastopama 1. un 2. vecuma klases priežu audzēs. Latvijā masveida savairošanās konstatēta jau 19. gadsimtā Kurzemē (1838. gadā un 1844. gadā), 20. gadsimtā Kurzemē (1925.—1927. gadā), Rīgas apkaimē (1936.gadā), Maltas priežu sēklu plantācijā un tās apkaimē (1997.-1999. gadā).[1]
Morfoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Parastās priežu zāģlapsenes tēviņi ir no 7 līdz 8 mm gari, melni, ar rūsgani dzeltenām kājām un tumšiem spārnu galiem. Mātītes no 8 līdz 10 mm garas, dzeltenas, ar brūni melnu zīmējumu ķermeņa virspusē, uz krūtīm un vēdera. Mātītes iedēj olas skujās un lapu audos, iezāģējot ar savu īpašo dējekli. Olas eliptiskas formas, gaiši dzeltenzaļā krāsā, un tās atrodas skuju iezāģētajās vietās, un ir klātas ar brūngani pelēku, sacietējušu dzimumdziedzeru sekrētu. Vienā skujā tiek iedētas no 4 līdz 20 olām. Kāpurs ir no 22 līdz 28 mm garš, zaļgani dzeltenā krāsā, ar melni brūnu zīmējumu.Kokons cilindrisks, 6,5 līdz 12,5 mm garš.[2]
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ar zāģveida dējekli Diprion pini mātīte ierobo priežu skujās gareniskas rieviņas, kurā iedēj 2-30 bezkrāsainas olas. Pēc 10 līdz 14 dienām no olām izšķiļas kāpuri. Jaunie kāpuri ēd tikai iepriekšējo gadu skujas. Pieaugušie kāpuri ēd visas skujas un turos kopā grupās, tādēļ tie ir viegli saskatāmi uz kailajiem zariem. Tikai masu savairošanās gadījumos, kad priežu iepriekšējo gadu skujas jau noēstas, reizēm kāpuri barojas arī ar jaunajiem dzinumiem, apgraužot arī mizu. Nograuzuši vecās skujas uz viena dzinuma, kāpuri kolektīvi pārvietojas uz citu zaru. Barojoties kāpuri kļūst lielāki un vairākkārt nomet ārējo apvalku. Jūlijā kāpuri izveido kūniņas un augusta sākumā no kūniņām izlido jaunas zāģlapsenes, kas pārojas un dēj olas jaunajās priežu skujās. Gadā Diprion pini zāģlapsenei izveidojas divas paaudzes, pirmā izšķiļas jūnija sākumā un otrā paaudze izšķiļas augusta sākumā. Oktobra sākumā otrās paaudzes kāpuri iekūņojas kokonos un pārziemo zemsedzē.[1][3]
Populāciju ietekmējošie faktori un dabiskie ienaidnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Parastās priedes zāģlapsenes populācijas izplatības galvenie noteicošie faktori globālā mērogā ir temperatūras sezonalitāte un nokrišņu daudzums. Novērots, ka šiem kukaiņiem raksturīga masveida savairošanās parasti parādās teritorijās ar saimniekorganismam nelabvēlīgiem apstākļiem. Novērota zāģlapseņu masu savairošanās pēc sausuma periodiem, augstas saules aktivitātes periodiem, vētrām un pārmērīga mitruma un sausuma mijām. Silti un sausi laikapstākļi agrās kāpuru attīstības stadijās var sekmēt populācijas palielināšanos. Laikapstākļu ietekme uz kāpuriem attīstības sākumā ir vairāk netieša - tiek novājināts saimniekaugs, un jaunajiem kāpuriem, kuriem rezistence pret priežu izdalīto sveķskābi ir vāja, ir vieglāk pārvarēt koku aizsargmehānismus un uzsākt barošanos.[3]
Dabiskie ienaidnieki ir galvenais faktors daudzu fitofāgo kukaiņu populāciju lieluma regulēšanā. Liela nozīme kāpuru mirstībā ir nukleopoliedrozes vīrusam, kad ir masveidā savairojušies kāpuri. Slimības raksturīgās pazīmes - kāpuri kļūst mazkustīgi, ar pakaļgalu piestiprinās pie substrāta, un pēc kāpura nobeigšanās tā priekšdaļa nokarājas uz leju. Kāpuri kļūst tumši, piepildīti ar tumšu šķidrumu. Ar poliedrozi kāpuri slimo, arī atrodoties kokona stadijā. Zāģlapseni skar arī parazītisms gan olas, gan kāpura, gan kokona stadijā. No Diprion pini olu parazītiem vislielākā nozīme ir Chrysonotomia rufom. Šim parazītam parasti ir divas paaudzes gadā. No Parastās priedes zāģlapsenes kāpuru un kokonu parazītiem atsevišķos gados liela nozīme ir Drion inconspicua.[4]
Arī putni kā plēsēji var ietekmēt zāģlapseņu populācijas lielumu. Kaitēkļi bieži kalpo par barību daudzām dziedātājputnu sugām. Diprion pini kāpuru iznīcināšanā liela nozīme ir kukaiņēdāju putniem - zīlītēm, melnajiem mušķērājiem, erickiņiem, masveida savairošanās gadījumos arī melnajiem meža strazdiem. Palielināt putnu ietekmi uz priežu zāģlapsenes populācijas samazināšanos iespējams, priežu audzēs izvietojot putnu būrīšus. Ciršļi un peles zemsedzē iznīcina zāģlapseņu kokonus. Samazinoties, vai pat izzūdot šai ietekmei, iespējams straujš priežu zāģlapsenes populācijas lieluma pieaugums, kam var sekot masveida savairošanās.[5] No plēsīgajiem kukaiņiem pirmajā vietā Parastās priežu zāģlapsenes populācijas ietekmēšanā ir meža skudras Formica polycten un zāģlapseņu kokonus zemsegā visai bieži iznīcina plēsīgie sprakšķu kāpuri (Elateridae).[3][6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Bičevskis, M. 2005. Meža enciklopēdija. Apgāds: "Zelta grauds"
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 1. janvārī. Skatīts: 2012. gada 18. decembrī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Šmits A. 2005. Bioloģisko pasākumu efektivitātes pamatojums priežu rūsganās zāģlapsenes un citu skuju grauzēju kaitēkļu populācijas ierobežošanai mežaudzēs. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", Salaspils
- ↑ Kouli J., Lyytikainen-Saarenmaa P., Henttonen H., Niemela P. 1998. Cocoon predation on diprionid sawflies: the effect of forest fertulity. Oecologia 116, 482-488
- ↑ Jankevica L. 2008. Nozīmīgāko meža kaitēkļu patogēna invertarizācija, izpēte un perspektīvu novērtēšana augu aizsardzībā. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", Salaspils
- ↑ Lindstedt C., Mappes J., Paivinen J., Varama M. 2006. Effects of group size and pine defence chemicals on Diprionid sawfly survival against ant predation. Oecologia 150, 519-526