Parastā ozolīte
Parastā ozolīte Aquilegia vulgaris L. | |
---|---|
Parastā ozolīte (Aquilegia vulgaris) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
Rinda | Gundegu rinda (Ranunculales) |
Dzimta | Gundegu dzimta (Ranunculaceae) |
Ģints | Ozolītes (Aquilegia) |
Suga | Parastā ozolīte (A. vulgaris) |
Parastā ozolīte Vikikrātuvē |
Parastā ozolīte (Aquilegia vulgaris) ir daudzgadīgs Gundegu dzimtas lakstaugs.
Raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Augums liels 30 — 80 cm. Stumbrs stāvs, apaļš, zarojas, kails. Apakšējās lapas uz gariem (līdz 20 cm) kātiem, divkārt trīsstaraini dalītas. Uz stumbra augšdaļu lapas kļūst mazākas, īsākos kātos vai sēdošas, trīsstaraini dalītas. Lapu virspuse kaila, apakšpuse apmatota. Ziedi parasti zili violeti, bet var būt tumši violeti, gaišsārti, balti, raibi, vienkārši vai pildīti. Zieda lielums līdz 5 cm. Ziedi pa vienam stumbra vai zaru galos. Zied no maija beigām līdz jūlijam. Auglis — someņu kopauglis.
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Suga sastopama visā Eiropā, izņemot ziemeļdaļu. Latvijā ir izplatīts visā teritorijā. Aug lapkoku mežos, krūmājos, pļavās.
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Augs ir indīgs, satur zilskābi. Izmanto homeopātijā. Plaši audzē kā dekoratīvu augu.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aquilegia vulgaris |
Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|