Parnons

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Parnona kalni)
Jump to navigation Jump to search
Parnons
Parnons
Parnona kalni
Kontinents Eiropa
Valstis Karogs: Grieķija Grieķija
Atdala Lakonijas līdzenumu
no Argolīdas līča
Augstākais kalns Megali Turla
Augstums 1935 m
Koordinātas 37°06′14″N 22°42′14″E / 37.103810°N 22.703907°E / 37.103810; 22.703907Koordinātas: 37°06′14″N 22°42′14″E / 37.103810°N 22.703907°E / 37.103810; 22.703907
Parnons (Grieķija)
Parnons
Parnons
Parnons (Eiropa)
Parnons
Parnons
Parnons Vikikrātuvē

Parnons (sengrieķu: Πάρνον, grieķu: Πάρνωνας) ir kalnu grēda Grieķijā, Peloponēsas dienvidaustrumos. Stiepjas ap 100 km garumā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem. Augstākā virsotne Megali Turla (1935 m). Grēdas ziemeļu daļa atrodas Arkādijas nomē, bet dienvidu daļa Lakonijas nomē. Daļa robežas starp tām iet pa Parnona grēdas kori.

Parnona grēdas rietumos atrodas Lakonijas līdzenums un Eirotas upes ieleja, bet grēdas austrumu nogāze nolaižas pie Argolīdas līča. Austrumu nogāze ir stāva, bet rietumu nogāze lēzena. Austrumu-rietumu virzienā grēdas platums augstākajā daļā sastāda 15-25 km. Parnona masīvu var dalīt trijās daļās[1]. Galējā ziemeļu daļa ir pati augstākā, un tā sākot no Ano Dolianas ciema Ziemeļkinurijā stiepjas apmēram 30 km dienvidaustrumu virzienā līdz Platanaki kalnu pārejai. Platanaki jeb senā Glipija atrodas uz senā ceļa no Terapnas uz Dienvidkinuriju starp Megali Turla smaili (1935 m) un Psarisa smaili (1836 m). Grēdas augstums ziemeļos no 1100-1300 metriem smailes virzienā palielinās līdz 1600-1800 metriem. Ap 1750 metru augstumu stiepjas mežu zonas augšējā robeža, zem kuras izplatīti melno priežu un baltegļu meži, bet augstāk kalnu pļavas.

Peloponēsas dienvidu daļas reljefa karte.

Tālāk jau līdz Kunupijas pārejai ap 22 km uz dienvidiem kalni paliek zemāki, nekā ziemeļu daļas grēda. Vēl tālāk uz deinvidaustrumiem pārējie 38 km kalni ir vēl zemāki. Dienvidu un dienvidaustrumu daļā pēc neliela baseina grēda turpinās apmēram 30 km garumā ne pārāk augstu paralēlu grēdu veidā, kas nobeidzas ar Kremidi ragu Egejas jūrā. Maleas pussalā Parnona kalni neiestiepjas.

Kalnus veido pārsvarā kaļķakmeņi un kristāliskie slānekļi. Parnona kalnos atrodas Peleta ala, kas ir piektā dziļākā ala Grieķijā (543 m), un vēl ir 360 m dziļā Propantes ala.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Unless otherwise cited this section relies heavily on Cartledge, Paul (2002). Sparta and Lakonia: A regional history 1300–362 BC. Taylor & Francis e-Library. London and New York: Routledge. pp. 13–14.