Patents

Patents ir juridisks dokuments, kas apliecina izgudrotāja ekskluzīvās tiesības uz savu izgudrojumu. Būtībā patents ir intelektuālā īpašuma forma. Tos parasti izņem patentu birojos, kas ir valsts iestādes. Latvijā tā ir Patentu valde. Gada laikā visā pasaulē tiek izņemti ap 2 miljoniem patentu.^[1] Patents savas autortiesības iegūst reģistrācijas brīdī. Patents tā īpašniekam nodrošina izņēmuma tiesības. Lai varētu izmantot autora izgudrojumu, ir jāsaņem patenta īpašnieka atļauja. Ar likumu ir aizliegts patentēto produktu bez atļaujas izgatavot un pārdot tālāk. Tiesības uz patentu ir tikai izgudrotājam un viņu tiesību pārņēmējam. Ja izgudrojuma radīšanā ir piedalījušās vairākas personas kopīgi, tad tiesības uz izgudrojuma patentu visām šīm personām pieder kopīgi. Ja vairākas personas neatkarīgi viena no otras ir radījušas vienu un to pašu izgudrojumu, tiesības uz patentu ir tam, kurš pirmais iesniedz pieteikumu Patentu valdei. Patenti var piederēt arī uzņēmumiem, organizācijām vai kādai citai juridiskai personai.

Patentu sistēma izveidota ap 1852. gadu Lielbritānijā, kur iznāca pirmais patentu likums. Pasaulē neeksistē vispasaules patents, kas attiektos uz visām pasaules valstīm. Patents darbojas valstī, kurā tas ir izsniegts. Patents var būt spēkā uz vairākām valstīm vienlaicīgi. Ja autors ir attiecinājis izgudrojuma darbību arī uz citām valstīm (piemēram, ja iesniedz kāda Eiropas valsts, patents tiek attiecināts uz visām Eiropas Savienības valstīm). Vidēji patents ir spēkā 15 — 20 gadus. Šajā periodā patenta īpašniekam ir tiesības gūt no izgudrojuma materiālu labumu. Tiesības uz patentu pilnā apjomā stājas spēkā ar patenta izsniegšanas dienu, un beidzas ne vēlāk kā 20 gadus pēc patenta iesniegšanas dienas. Termiņu iespējams pagarināt, samaksājot valsts nodevu. Pēc patenta darbības beigām jebkurš var izmantot šo patentēto izgudrojumu bez patenta īpašnieka atļaujas.

Patentspējīgs izgudrojums

Amerikas Savienotajās Valstīs patentus piešķir par izgudrojumiem un biznesa metodēm. Eiropā un citās valstīs tikai par izgudrojumu. Patenta likumā ir minēts, ka izgudrojumam ir jābūt jaunam un tas nedrīkst atkārtot neko no tām profesionālajām zināšanām, kuru kopums veido tehnikas līmeni. Izgudrojums netiek atzīts par jaunu, ja tas jau ir aprakstīts citā patentā. Izgudrojuma patentspēju nosaka divi kritēriji:

izgudrojuma līmenis — izgudrojumam jābūt jaunam salīdzinājumā ar iepriekšējo tehnikas līmeni;
acīmredzamības kritērijs — izgudrojums atbilstoši šim vērtējumam nav jauns, ja tas ir acīmredzams.

Izgudrojums ir uzskatāms par rūpnieciski izmantojamu, ja tā objekts izmantojams vai izgatavojams jebkurā tautsaimniecības nozarē. Izgudrojuma objekts var būt ierīces, paņēmieni, vielas, mikroorganismu celmi.

Skatīt arī

Atsauces

↑ «Trend in patent applications worldwide» (latviski). WIPO. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 9. Jūlijs. Skatīts: 2013. gada 5. augustā.

Ārējās saites

«Patentu likums (Latvijā)» (latviski). likumi.lv. Skatīts: 2013. gada 5. augustā.
http://www.temida.lv/Jurista_Biblioteka/Patents.html
https://web.archive.org/web/20150510010727/http://inventions.lza.lv/proto.php?id=15

Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wipo-1] «Trend in patent applications worldwide» (latviski). WIPO. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 9. Jūlijs. Skatīts: 2013. gada 5. augustā.

[1]