Patria (uzņēmums)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par uzņēmumu. Par citām jēdziena Patria nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Patria Oyj
Tips publiska kapitālsabiedrība
Darbības joma militārā rūpniecība
Dibināts 1997. gads
Galvenais birojs Helsinki, Karogs: Somija Somija
Produkti bruņotās mašīnas, ieroči, sakaru sistēmas, izlūkošanas sistēmas
Pakalpojumi militārā aprīkojuma dzīves cikla atbalsta pakalpojumi
Īpašnieks(-i) Somijas valsts(50,1 %), Kongsberg Defense & Aerospace (49,9 %)
Darbinieki > 3000
Mājaslapa patriagroup.com

Patria Oyj ir Somijas uzņēmums, militārās jomas pakalpojumu un risinājumu sniedzējs. Tas ir dibināts 1997. gadā, apvienojot vairākus Somijas militāro un aviācijas sistēmu ražotājus.

Patria grupas uzņēmumi sniedz aizsardzības, drošības un aviācijas dzīves cikla atbalsta pakalpojumus, pilotu apmācības un tehnoloģiskos risinājumus. Patria piedāvā bruņotus modulārus transportlīdzekļus un mortīras sistēmas, kā arī izlūkošanas, novērošanas un vadības sistēmas produktus un pakalpojumus. Grupas neto pārdošanas apjoms 2018. gadā bija 476,1 miljons euro. Patria nodarbina vairāk nekā 3000 speciālistu.

Patria Oyj īpašnieki ir Somijas valsts (50,1 %) un Norvēģijas aizsardzības uzņēmumu grupu Kongsberg Defense & Aerospace AS (49,9 %).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1996. gadā Somijas valstij piederošos piecus militārās jomas uzņēmumus apvienoja vienā uzņēmumā Suomen Puolustusväline Oy, lai paaugstinātu Somijas militāro uzņēmumu efektivitāti un starptautisko konturētspēju.[1] Suomen Puolustusväline Oy veidojošie uzņēmumi:

  • Vammas Oy tika izveidots 1991. gadā, apvienojot Somijas Aizsardzības ministrijas Vammaskosken rūpnīcu un Oy Tampella Ab militāro risinājumu nodaļu.
  • Lapua Oy pirmsākumi rodami 1923. gadā, kad valsts Lapua izveidoja patronu ražotni. 1991. gadā tika izveidota Lapua Oy. 1992. gadā tika iegādāts Vācijas munīcijas ražotājs SK Jagd- und Sportmunitions GmbH.
  • Sisu Defence Oy pirmsākumi rodami 1930. gados, kad Sisu Auto sāka ražot bruņotus automobiļus. 1995. gadā visu Sisu militāro transportlīdzekļu (Misu, Piglet, Pasi, Rasi un Raisu) operācijas tika apvienotas vienā apakšuzņēmumā Sisu Defence Oy. 1996. gadā Sisu Defence Oy tika pārdots valstij piederošajam Suomen Puolustusväline Oy.
  • Vihtavuori Oy, kas veidots 1922. gadā, ražoja artilērijas aprīkojumu un munīciju.
  • Finavitec Oy bija agrākā Valmet aviācijas nodaļa, kā saknes rodamas 1922. gadā. Tā bija ražojusi aptuveni 30 lidaparātu modeļu, kā arī dažādas aviācijas sistēmas un daļas. 1996. gada janvārī Valmet to pārdeva Somijas valstij.[2]

1997. gada aprīlī Suomen Puolustusväline Oy tika pārdēvēts par Patria Industries Oy. Vihtavuori tika apvienots ar Lapua. Patria grupa sastāvēja no Patria Lapua Oy, Patria Finavitec Oy, Patria Vammas Oy un Patria Vehicles Oy (bijušais Sisu Defence).

1998. gada augustā Patria, Zviedrijas Celsius AB un Norvēģijas Raufoss ASA izveidoja munīcijas ražošanas kopuzņēmumu. Tas tika nosaukts par Nammo AS, un no Somijas puses tajā ietilpa Lapua, kas tika pārsaukts par Nammo Lapua Oy. 2005. gadā mainījās Nammo īpašnieki, rezultātā 50 % kapitāldaļu turēja Patria un 50 % Norvēģijas Tirdzniecības un rūpniecības ministrija.

2001. gadā 26,8 % Patria kapitāldaļu no Somijas valsts iegādājās Eiropas aerokosmiskā un aizsardzības korporācija EADS, kas bija dibināta iepriekšējā gadā.[3]

2004. gadā Patria (19,9 %) kopā ar Francijas Groupe SNPE meitas uzņēmumu SNPE Matériaux Energétiques (60,2 %) un Zviedrijas Saab (19,9 %) dibināja kopuzņēmumu Eurenco, kas ražotu eksplozīvos materiālus, degvielu un citus ķīmiskos materiālus.[4] 2010. gadā Patria un Saab savas daļas tajā pārdeva SNPE grupai. 2011. gadā meitas uzņēmums Patria Land & Armament Oy tika sadalīts divos uzņēmumos: Patria Land Systems Oy un Patria Land Services Oy.

2014. gada decembrī Airbus Group (agrākais EADS) par 47 miljoniem eiro pārdeva tam piederošās 26,8 % Patria kapitāldaļas Somijas valstij.[5] Decembrī Patria kosmisko sistēmu nodaļu pārdeva Šveices uzņēmumam RUAG.[6]

2016. gada 17. martā Somijas valdība vienojās ar Norvēģijas aizsardzības uzņēmumu grupu Kongsberg Defense & Aerospace AS par Patria 49,9 % kapitāldaļu pārdošanu. Darījuma kopējā vērtība bija 283,5 miljoni eiro, un tas tika pabeigts 25. maijā. 2016. gada 10. maijā Patria iegādājās kiberdrošības uzņēmuma Silverskin Information Security Oy 25 % kapitāldaļu. Lai starptautiski paplašinātu un attīstītu dzīves cikla atbalsta pakalpojumus, 2017. gada martā tika izveidota jauna biznesa vienība International Support Partnerships. 2017. gada 13. oktobrī no Mootor Grupp tika nopirkti Igaunijas aizsardzības aprīkojuma un bruņu mašīnu apkalpošanas uzņēmuma Milrem LCM OÜ 60 % kapitāldaļu; pārējos 40 % turpināja turēt uzņēmums Sinrob OÜ. 2017. gadā tika likvidēti meitas uzņēmumi Patria Vammas AB un Patria Hägglunds Oy (Patria un Zviedrijas BAE Systems AB kopuzņēmums; ražoja AMOS mortīras). 2018. gada 4. jūnijā Patria Aerostructures Oy no Spānijas Aerometallic Components SAU (Aernnova Aerospace meitas uzņēmums) iegādājās Patricomp Oy visas kapitāldaļas. 2019. gada 31. maijā meitas uzņēmums Land Services Oy (kopā ar nekustamā īpašuma uzņēmumu Hämeenlinnan Vanajanportti) apvienojās ar Patria Land Systems Oy, tam mainot nosaukumu uz Patria Land Oy. 2019. gada 29. maijā tika pabeigta Norvēģijas lidmašīnu un helikopteru apkalpošanas uzņēmuma Aerospace Industrial Maintenance Norway AS (AIM Norway) iegāde no Norvēģijas Aizsardzības ministrijas, Kongsberg Defence & Aerospace iegūstot 50,1 % kapitāldaļu, bet Patria - 49,9 %. 2019. gada 6. jūnijā Patria no AIM Norway ieguva 100 % Belgium Engine Center SPRL (BEC) kapitāldaļu; BEC veica Pratt & Whitney F100 lidmašīnu dzinēju apkapošanu. 2019. gada 29. decembrī Millog Oy no Erillisverkot iegādājās uzņēmumu Virve Tuotteet ja Palvelut Oy, kas nodarbojās ar mobilā radio sistēmas TETRA iekārtu pārdošanu un apkalpošanu.

Patria Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gada 30. oktobrī Igaunijas militāra aprīkojuma, bruņu mašīnu un ieroču apkalpošanas uzņēmums Milrem LCM OÜ Latvijā dibināja uzņēmumu SIA Milrem Latvia. 2019. gada 12. aprīlī Milrem LCM ar Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem noslēdza līgumu par Bandvagn 206 (BV206) kāpurķēžu visurgājēju apkalpošanu un remontu.

2020. gada 29. janvārī Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Somijas aizsardzības ministrs Anti Kaikonens vienojās izstrādāt jaunu bruņumašīnu sistēmu, kas būs balstīta uz Patria 6x6 bruņoto mašīnu bāzes. Mērķis ir Somijai un Latvijai piegādāt vidējas bruņu transporta platformas, kas spētu nodrošināt nodaļas līmeņa vienības taktisku pārvietošanos, būtu rentablas un vislabāk atbilstu Latvijas un Somijas prasībām.[7]

2020. gada 12. februārī Patria ISP Oy no Milrem LCM OÜ iegādājās SIA Milrem Latvia. 20. februārī Patria (70 %) un SIA Unitruck (30 %) Latvijā dibināja kopuzņēmumu SIA Defence Partnership Latvia. Tas būs bāzēts Cēsīs un Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem sniegs tehniskās apkopes, remonta, pārbūves, sistēmu integrācijas pakalpojumus un materiāltehniskās operācijas.

2020. gada maijā Patria izplatīja sadarbības aicinājumu Latvijas uzņēmumiem, lai izveidotu rūpniecisko klasteri militārās rūpniecības vajadzībām, kas atbalstītu iespējamo Patria 6 × 6 bruņumašīnu izstrādi un ražošanu.[8]

Grupas struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Patria grupa ir sadalīta septiņās biznesa vienībās:

  • Aviation
  • International Support Partnerships
  • Systems
  • Land
  • Aerostructures
  • Millog (61,8 % kapitāldaļu)
  • Nammo (50 %; Norvēģija)

Produkcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Patria grupas galvenā produkcija:

  • Bruņotie transportlīdzekļi:
  • Mortīras sistēmas
    • Patria NEMO — 120 mm mortīras sistēma;
    • Patria NEMO Navy — mortīras sistēma kuģiem;
    • Patria NEMO Container — pārvietojamā konteinerā integrēta mortīras sistēma;
    • Patria NEMO Training simulator — mortīras sistēmas simulators;
  • Sakaru sistēmas CANDL (Compact Airborne Networking Data Link) — augstas uzticamības sakaru sistēma lidaparātiem
  • Pasīvie RF sensori:
  • TADS (Tactical Debriefing System), IT sistēma taktisko misiju un treniņu līdzekļu analīzes iztaujai.

Agrāk ražotā produkcija:

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]