Pauls Šturms
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Pauls Aleksandrs Šturms (1897. gada 16. marts [v.s. 4. marts] — 1917. gada 5. janvāris [v.s. 1916. gada 23. decembris]) bija latviešu strēlnieku virsnieks, par Ziemassvētku kaujās izrādīto varonību pēc nāves apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
Dzīves gājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Gaigaļos, Līvbērzes pagastā.[1] Mācījies Jelgavas reālskolā, tomēr skolas gaitas pārtrauca Pirmais pasaules karš.[2]
Nepilnu 18 gadu vecumā 1915. gadā brīvprātīgi kā pirmās šķiras savvaļnieks iestājās Krievijas Impērijas armijā. Tā paša gada septembrī pabeidzis Viļņas karaskolu.[2] Pēc karaskolas nosūtīts dienestā uz Čeļabinsku, bet vēlāk, 1916. gadā,[2] pārnācis uz latviešu strēlnieku vienībām — dienējis 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā kā 7. rotas komandieris.[1] Apbalvots ar vairākiem apbalvojumiem, tajā skaitā ar III šķiras Staņislava ordeni ar šķēpiem un lentu.[2] Dienestā sasniedzis podporučika (virsleitnanta) dienesta pakāpi.[1]
Tīreļpurvā, ar savu rotu pārraujot vācu aizsardzību un iebrūkot Ložmetējkalna aizmugurē, kritis Ziemassvētku kauju pirmajā dienā — 1917. gada 5. janvārī (pēc v. s. 1916. gada 23. decembrī).[1] Par kaujā izrādīto varonību pēc nāves 1917. gadā apbalvots ar Svētā Jura ordeņa IV šķiru,[3] savukārt 1920. gadā ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru.[1][4] Apglabāts Rīgas Brāļu kapos.[5]
Apraksti par apbalvošanu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lūgumraksts par apbalvošanu
Kad 7. Bauskas Latviešu pulks nakti uz 23. decembri uzbruka apcietinātām ienaidnieka pozīcijām Kalnciema virzienā, 7. rotai tika dots uzdevums: pēc pirmās ienaidnieka līnijas pārraušanas iet pa kreisi un iztīrīt ierakumus, blindāžas un blokhaužus no ienaidnieka un pavirzīties uz priekšu, kamēr savienojas ar 5. Zemgales pulku, lai tādā kārtā nodrošinātu aizmuguri uz priekšu ejošām karaspēka nodaļām. 7. rotas komandiera virsleitn. Šturms izpildīja savu uzdevumu, atrazdamies zem nemitīgas ložmetēju uguns, kas tika vērsta no blindāžām, kuras atradās priekšā Zemgales pulkam. Izsizdama ienaidnieku no blindāžām, rīkodamās pa lielākai daļai ar rokasgranātām, rota ieguva ienaidnieka ložmetēju un patšauteni. Paiedams uz priekšu tādu gabalu, ka aizejošiem aizmugure bij nodrošināta, virsleitn. Šturms ar rotu nocietinājās, izturēdams veselu rindu ienaidnieka pretuzbrukumu, kurš centās dabūt atpakaļ savus ierakumus. Vienā no šādiem pretuzbrukumiem ienaidnieka lode ķēra virsleitn. Šturmu un viņš beidza dzīvot, apzīmogodams ar savām asinīm savu varoņdarbu.[2]
Par Jura ordeni
..par to, ka dzīvības briesmās, rādīdams priekšzīmi pašaizliedzībā un varonībā un saņēmis uzdevumu nodrošināt un paplašināt pārrāvumu vācu ierakumu līnijā, 1916. g. 23. decembrī uz vakariem no Mangaļiem devās gar vācu ierakumiem uz dienvidiem un izsita ienaidnieku no blokmājām un patvertnēm, pie kam saņemts viens nesabojāts ložmetējs. Kad pretinieks vēlāk izdarīja vairākus pretuzbrukumus, gribēdams likvidēt mūsu pārrāvumu, podporučiks Šturms atsita pretuzbrukumus un pats krita, ar nāvi apzīmogodams savu varoņdarbu — nodrošināt 2. latviešu brigādes aizmuguri, kas ielauzās pārrāvumā un iegāja ienaidnieka pozīcijās trīs verstis ar nenodrošinātiem flankiem un aizmuguri.[6]
Par Lāčplēša Kara ordeni
1916. gada 23. decembrī Šturms kā rotas komandieris kopā ar pulku izlauzās cauri vācu nocietinājumiem Ložmetējkalna raj. Pēc pirmās līnijas ieņemšanas ar savu rotu virzījās uz Mangaļiem lai paplašinātu iebrukuma raj. un nodrošinātos pret vācu pretuzbrukumiem. Šajā triecienā uzbruka vācu blindāžai un ieņēma to, ieguva 2 ložmetējus un ar sīvām cīņām virzījās tālāk, līdz krita varoņa nāvē. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1 2 3 4 5 6 L.k.o.k. biogrāfija — Šturms, Pauls
- 1 2 3 4 5 Jānis Kaktiņš, Varoņu sejas: latviešu strēlnieku dzīves stāsti Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē., Pulkveža Brieža fonds, Rīga, 1930. gads, 53. — 54. lpp.
- ↑ "Nākotne" — M. Peniķis Latvieši pirmajā pasaules karā Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. (1944. gada 1. janvāris, Nr.4, 156 lpp.)
- ↑ "Valdības Vēstnesis" — Lāčplēša Kara ordeņa 1920. gada 18. decembra sēdes protokols Arhivēts 2016. gada 5. Marts Wayback Machine vietnē. (1921. gada 31. janvāris, Nr.24, 2. lpp.)
- ↑ Rīgas Brāļu kapi — Apbedījumu datu bāze Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ 12. armijas 1917. gada 13. februāra 161. pavēle (no Latviešu strēlnieki: 6.sējums, Latviešu veco strēlnieku biedrība, Rīga, 1939. gads, 2841. — 2842. lpp.)