Pāriet uz saturu

Pauls Šturms

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Pauls Aleksandrs Šturms)
Pauls Šturms
Pauls Šturms
Personīgā informācija
Dzimis 1897. gada 16. martā
Līvbērzes pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija
Miris 1917. gada 5. janvārī (19 gadi)
Tīreļpurvs, Krievijas Impērija
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe podporučiks (virsleitnants)
Dienesta laiks 1915 — 1917
Valsts Krievijas Impērija
Vienība 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš
Apbalvojumi Lāčplēša Kara ordenis (III šķ.)
Jura ordenis (IV šķ.)
Staņislava ordenis (III šķ., ar šķēp.)
Izglītība Viļņas karaskola

Pauls Aleksandrs Šturms (1897. gada 16. marts [v.s. 4. marts] — 1917. gada 5. janvāris [v.s. 1916. gada 23. decembris]) bija latviešu strēlnieku virsnieks, par Ziemassvētku kaujās izrādīto varonību pēc nāves apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.

Dzimis Gaigaļos, Līvbērzes pagastā.[1] Mācījies Jelgavas reālskolā, tomēr skolas gaitas pārtrauca Pirmais pasaules karš.[2]

Nepilnu 18 gadu vecumā 1915. gadā brīvprātīgi kā pirmās šķiras savvaļnieks iestājas Krievijas Impērijas armijā. Tā paša gada septembrī pabeidzis Viļņas karaskolu.[2] Pēc karaskolas nosūtīts dienestā uz Čeļabinsku, bet vēlāk, 1916. gadā,[2] pārnācis uz latviešu strēlnieku vienībām — dienējis 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā kā 7. rotas komandieris.[1] Apbalvots ar vairākiem apbalvojumiem, tajā skaitā ar III šķiras Staņislava ordeni ar šķēpiem un lentu.[2] Dienestā sasniedzis podporučika (virsleitnanta) dienesta pakāpi.[1]

Tīreļpurvā, ar savu rotu pārraujot vācu aizsardzību un iebrūkot Ložmetējkalna aizmugurē, kritis Ziemassvētku kauju pirmajā dienā — 1917. gada 5. janvārī (pēc v. s. 1916. gada 23. decembrī).[1] Par kaujā izrādīto varonību pēc nāves 1917. gadā apbalvots ar Jura ordeņa IV šķiru,[3] savukārt 1920. gadā ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru.[1][4] Apglabāts Rīgas Brāļu kapos.[5]

Apraksti par apbalvošanu

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 L.k.o.k. biogrāfija — Šturms, Pauls
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Jānis Kaktiņš, Varoņu sejas: latviešu strēlnieku dzīves stāsti Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē., Pulkveža Brieža fonds, Rīga, 1930. gads, 53. — 54. lpp.
  3. "Nākotne" — M. Peniķis Latvieši pirmajā pasaules karā Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. (1944. gada 1. janvāris, Nr.4, 156 lpp.)
  4. "Valdības Vēstnesis" — Lāčplēša Kara ordeņa 1920. gada 18. decembra sēdes protokols Arhivēts 2016. gada 5. Marts Wayback Machine vietnē. (1921. gada 31. janvāris, Nr.24, 2. lpp.)
  5. Rīgas Brāļu kapi — Apbedījumu datu bāze Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.
  6. 12. armijas 1917. gada 13. februāra 161. pavēle (no Latviešu strēlnieki: 6.sējums, Latviešu veco strēlnieku biedrība, Rīga, 1939. gads, 2841. — 2842. lpp.)