Pauls Sukatnieks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pauls Sukatnieks
Pauls Sukatnieks
Personīgā informācija
Dzimis 1914. gada 16. aprīlī
Miris 1989. gada 12. augustā (75 gadi)
Dzīves vieta Dvietes pagasts
Nodarbošanās Dārznieks, selekcionārs

Pauls Sukatnieks (dzimis 1914. gada 16. aprīlī, miris 1989. gada 12. augustā) bija dārznieks, selekcionārs, starptautiski zināms kā pirmais, kas spēja selekcionēt aukstumu izturīgāko vīnogu, nosaucot to “Dvietes zilā”.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1914. gada 16. aprīlī Dvietes pagastā, Sēlijā. Vecāki Krišs un Berta Sukatnieki. 1914. gadā Pirmā pasaules kara laikā tēvu iesauca karā. Māte kopā ar Paulu izbrauca bēgļu gaitās uz Jeļecu. Tur viņi pavadīja četrus gadus. Pēc kara mazais Pauls kopā ar vecākiem atgriezās dzimtajā Dvietes pusē. Skolas gaitas Pauls Sukatnieks uzsāka Dvietes skolā. Skolas gados zēns daudz slimoja, tāpēc mācības turpināja ar pārtraukumiem. Pēc vairākkārtējas ilglaicīgas slimošanas pabeidza Ilūkstes pamatskolu.

Sākoties Otrajam pasaules karam, Pauls Sukatnieks tika iesaukts karadienestā, apmēram 10 mēnešus, kuru laikā slimības dēļ pavadīja jātnieku bataljonā kā sakarnieks. Pēc dienesta atgriezās dzimtajā pusē, turpinot darbu selekcijā.

Sukatnieka darbs tika pamanīts, tāpēc Latvijas PSR Lauksaimniecības ministrs Aleksandrs Ņikonovs izdeva pavēli par P. Sukatnieka pieņemšanu darbā Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijā par vecākā zinātniskā līdzstrādnieka vietnieku darba vietā Dvietes punktā. Drīz vien slimības dēļ darbs tika pārtraukts. Vienu gadu nostrādāja Saukas Poceres kokaudzētavā.

Apprecējās ar meiteni Gaidu, ģimenē piedzima divas meitas un dēls.

Miris 1989. gada 12. augustā, dzimtas mājās “Apsītes”, apglabāts Ilūkstes luterāņu kapos.

Selekcionāra darbs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pauls Sukatnieks pirmo eksperimentu ar augiem esot veicis bērnībā, sešu gadu vecumā. No meža atnesis un pie mājas iestādījis eglīti, bet otrā rītā izrāvis, lai pārliecinātos, vai tā jaunajā vietā sākusi iesakņoties.

Jau no desmit gadu vecuma strādāja pie 500 pašpotētām ābelēm. Pirmos divus vīnogu stādus ieguva divdesmito gadu nogalē no dārzkopības entuziasta Cekula Dignājā, kas bija ievesti no Kanādas. Pirmie izmēģinājumi ar vīnogu audzēšanu gan nesanāca – ziemā stādi izsuta, jo pietrūka zināšanu un pieredzes, cik dziļi tie bija piesedzami.

Sākumā selekcionārs sēja visas sēklas, vēlāk ieguva četrus “Dvietes zilās” hibridus, ap 800 meloņu šķirņu hibrīdu un ap 180–200 arbūzu šķirņu hibrīdu. 1930. gados Sukatnieks jau uzsāka publicēt savus pirmos zinātniskos rakstus Dārzkopības žurnālā.

Pēckara periodā viņš guva vēl lielākus panākumus brīvdabas vīnkoku selekcijā. 1949. gadā tika selekcionēta šķirne “Dvietes zilā”, kuru ieguva, sakrustojot “Vitis vinifera” ar “Vitis labrusca”. Iegūtā šķirne izrādījās izturīgāka par citām lauka brīvdabas šķirnēm, jo spēja izturēt līdz -30 grādu lielu salu. Pietiek, ja krūmu rudenī noliec pie zemes un piesedz ar egļu skujām. Šai šķirnei ogas sarkanbrūnas 2 cm diametrā ar 350–500 gr smagiem ķekariem. Ķekars irdens, tāpēc ogu retināšana tajā nav vajadzīga. Laika gaitā tika ierīkots 1,8 ha platībā vīnogu dārzs. Iestādītas vairākas šķirņu ābeles, kā arī izstādīti meloņu stādiņi. Gadā varēja iegūt pat astoņas tonnas lielu vīnogu ražu, 20–26 t ābolu.

Selekcionārs nepārtraukti turpināja darbu jaunu vīnogu šķirņu veidošanā, kā arī kopš 1934. gada strādāja ar dienvidu kultūru – meloņu, arbūzu un tomātu selekciju.

Populārākās Paula Sukatnieka selekcionētās vīnogu šķirnes ir: “Dvietes zilā”, “Supaga”, “Sukribe”, “Guna”, “Zilga”, “Veina”, “Veldze”, “Agra” u. c.

Selekcionētās meloņu šķirnes: “Dvietes oranžā”, “Dvietes banānu melone”.

Selekcionētā tomātu šķirne: “Dvietes hibrīds”.

Pauls Sukatnieks bija arī puķu mīlis, viņa dārzā auga 150 dažādas rožu šķirnes, 2 šķirnes ir pašaudzētas. Pavasarī ziedēja ap 70 dažādu šķirņu tulpju, sniegpulkstenīšu un daudzu citu dekoratīvu ziedu.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paula Sukatnieka piemineklis

1991. gadā pie Paula Sukatnieka dzimtas mājām “Apsītēm” tika izvietots piemiņas akmens, uz kura norādīts teksts: “1914.–1989. g. šeit dzīvoja un strādāja selekcionārs P. Sukatnieks”.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pauls Sukatnieks aktīvi rakstīja publikācijas dažādos vietējās un nacionālās nozīmes avīzēs un žurnālos, piemēram, “Avangards”, “Sarkanais karogs”, “Dārzs un drava”, “Lauku dzīve” u. c. Raksti tika publicēti Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas izdevumos. Kopumā tapušas paša vairāk kā 50 publikācijas, bet saistītās par Sukatnieka darbu, dalību dažādos pasākumos – vairāk kā 100 publikācijas. Tapa arī izglītojoši materiāli sērijā “Dārzkopja bibliotēka”.

  • Meloņu un arbūzu audzēšana brīvā dabā / P. Sukatnieks. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1948. 34 lpp.
  • Vienkāršotais tomātu audzēšanas paņēmiens / P. Sukatnieks. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1953. 40 lpp.

Pauls Sukatnieks ne tikai rakstīja rakstus, bet arī aktīvi veda dienasgrāmatu, katru dienu pierakstot gan sadzīves notikumus, gan fiksējot savu selekcijas darbu. Mīļa nodarbe bija arī savu dzīvi un sadzīvi aprakstīt dzejrindās. Atzīmējot viņa 100. jubileju tika izdots dzejrindu apkopojums.

  • Zaļie sapņi: dzejrindas / Pauls Sukatnieks. [Latvija]: [izdevējs nav zināms], 2014. 111 lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Darbs dara nemirstīgu. L. Ancāns. Avangards (Daugavpils). 17.09.1991.
  2. Dvietē atjauno Paula Sukatnieka vīnkopības tradīcijas. Egita Terēze Jonāne. Latgales laiks. 22.08.2014