Pāriet uz saturu

Pauls Sukatnieks

Vikipēdijas lapa
Pauls Sukatnieks
Pauls Sukatnieks
Personīgā informācija
Dzimis 1914. gada 16. aprīlī
Miris 1989. gada 12. augustā (75 gadi)
Dzīves vieta Dvietes pagasts
Nodarbošanās Dārznieks, selekcionārs

Pauls Sukatnieks (dzimis 1914. gada 16. aprīlī, miris 1989. gada 12. augustā) bija latviešu dārznieks, selekcionārs, starptautiski zināms kā pirmais, kas spēja selekcionēt aukstumizturīgu vīnogu šķirni, nosaucot to “Dvietes zilā”.

Dzimis 1914. gada 16. aprīlī Dvietes pagastā, Sēlijā Kriša un Bertas Sukatnieku ģimenē. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā tēvu iesauca karā. Māte kopā ar Paulu 1915. gadā devās bēgļu gaitās uz Jeļecu, kur pavadīja četrus gadus. Pēc kara Pauls kopā ar vecākiem atgriezās dzimtenē un mācījās Dvietes skolā, tad Ilūkstes pamatskolā. Skolas gados zēns daudz slimoja, tāpēc mācības turpināja ar pārtraukumiem. Savā saimniecībā Dvietes pagasta "Apsīšu" mājās sāka nodarboties ar vīnogu selekciju, kuru stādi bija ievesti no Kanādas, kā arī ar meloņu un arbūzu audzēšanu. Viņa novērojumus publicēja Dārzkopības žurnālā.

Otrā pasaules kara laikā Paulu Sukatnieku iesauca karadienestā, bet pēc apmēram 10 mēnešus ilga dienesta jātnieku bataljonā viņš atgriezās dzimtajā pusē, turpinot darbu vīnogu selekcijā. 1944. gadā izveidoja šķirni "Dvietes zilā", bet pirmo rūpniecisko ražu "Mičurina" kolhozā no tām ievāca 1954. gadā. 1948. gadā iznāca viņa grāmata "Meloņu un arbūzu audzēšana brīvā dabā" un 1953. gadā "Vienkāršotais tomātu audzēšanas paņēmiens". Latvijas PSR Lauksaimniecības ministrs Aleksandrs Ņikonovs izdeva pavēli par P. Sukatnieka pieņemšanu darbā Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijā par vecākā zinātniskā līdzstrādnieka vietnieku darba vietā Dvietes punktā. Drīz vien slimības dēļ darbu pārtrauca un vienu gadu nostrādāja Saukas Poceres kokaudzētavā.

Apprecējās, ģimenē piedzima divas meitas un dēls. 1960. – 1970. gados žurnāla „Dārzs un Drava” publicēja viņa rakstus galvenokārt par vīnogu audzēšanu. Miris 1989. gada 12. augustā dzimtas mājās “Apsītēs”, apglabāts Ilūkstes luterāņu kapos. 1991. gadā pie viņa mājām ceļa malā atklāja piemiņas akmeni. 2010. gada rudenī Ilūkstes novada pašvaldība no radiniekiem atpirka „Apsīšu” māju un iekārtoja muzeju.[1]

Selekcionāra darbs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pauls Sukatnieks pirmo eksperimentu ar augiem esot veicis bērnībā, sešu gadu vecumā. No meža atnesis un pie mājas iestādījis eglīti, bet otrā rītā izrāvis, lai pārliecinātos, vai tā jaunajā vietā sākusi iesakņoties. Jau no desmit gadu vecuma strādāja pie 500 pašpotētām ābelēm. Pirmos divus vīnogu stādus ieguva 1920. gadu nogalē no dārzkopības entuziasta Cekula Dignājā, kas bija ievesti no Kanādas. Pirmie izmēģinājumi ar vīnogu audzēšanu gan nesanāca — ziemā stādi izsuta, jo pietrūka zināšanu un pieredzes, cik dziļi tie bija piesedzami. Sākumā selekcionārs sēja visas sēklas, vēlāk ieguva četrus “Dvietes zilās” hibridus, ap 800 meloņu šķirņu hibrīdu un ap 180—200 arbūzu šķirņu hibrīdu. 1930. gados Sukatnieks jau uzsāka publicēt savus pirmos zinātniskos rakstus Dārzkopības žurnālā.

Pēckara periodā viņš guva vēl lielākus panākumus brīvdabas vīnkoku selekcijā. 1949. gadā tika selekcionēta šķirne “Dvietes zilā”, kuru ieguva, sakrustojot Vitis vinifera ar Vitis labrusca. Iegūtā šķirne izrādījās izturīgāka par citām lauka brīvdabas šķirnēm, jo spēja izturēt līdz -30 grādu lielu salu. Pietiek, ja krūmu rudenī noliec pie zemes un piesedz ar egļu skujām. Šai šķirnei ogas sarkanbrūnas 2 cm diametrā ar 350—500 gr smagiem ķekariem. Ķekars irdens, tāpēc ogu retināšana tajā nav vajadzīga. Laika gaitā tika ierīkots 1,8 ha platībā vīnogu dārzs. Iestādītas vairākas šķirņu ābeles, kā arī izstādīti meloņu stādiņi. Gadā varēja iegūt pat astoņas tonnas lielu vīnogu ražu, 20—26 t ābolu.

Selekcionārs nepārtraukti turpināja darbu jaunu vīnogu šķirņu veidošanā, kā arī kopš 1934. gada strādāja ar dienvidu kultūru — meloņu, arbūzu un tomātu selekciju.

Populārākās Paula Sukatnieka selekcionētās vīnogu šķirnes ir: “Dvietes zilā”, “Supaga”, “Sukribe”, “Guna”, “Zilga”, “Veina”, “Veldze”, “Agra” u. c.

Selekcionētās meloņu šķirnes: “Dvietes oranžā”, “Dvietes banānu melone”.

Selekcionētā tomātu šķirne: “Dvietes hibrīds”.

Pauls Sukatnieks bija arī puķu mīlis, viņa dārzā auga 150 dažādas rožu šķirnes, 2 šķirnes ir pašaudzētas. Pavasarī ziedēja ap 70 dažādu šķirņu tulpju, sniegpulkstenīšu un daudzu citu dekoratīvu ziedu.

Paula Sukatnieka piemineklis

1991. gadā pie Paula Sukatnieka dzimtas mājām “Apsītēm” tika izvietots piemiņas akmens, uz kura norādīts teksts: “1914.—1989. g. šeit dzīvoja un strādāja selekcionārs P. Sukatnieks”.

Pauls Sukatnieks aktīvi rakstīja publikācijas dažādos vietējās un nacionālās nozīmes avīzēs un žurnālos, piemēram, “Avangards”, “Sarkanais karogs”, “Dārzs un drava”, “Lauku dzīve” u. c. Raksti tika publicēti Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas izdevumos. Kopumā tapušas paša vairāk kā 50 publikācijas, bet saistītās par Sukatnieka darbu, dalību dažādos pasākumos — vairāk kā 100 publikācijas. Tapa arī izglītojoši materiāli sērijā “Dārzkopja bibliotēka”.

  • Meloņu un arbūzu audzēšana brīvā dabā / P. Sukatnieks. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1948. 34 lpp.
  • Vienkāršotais tomātu audzēšanas paņēmiens / P. Sukatnieks. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1953. 40 lpp.

Pauls Sukatnieks ne tikai rakstīja rakstus, bet arī aktīvi veda dienasgrāmatu, katru dienu pierakstot gan sadzīves notikumus, gan fiksējot savu selekcijas darbu. Mīļa nodarbe bija arī savu dzīvi un sadzīvi aprakstīt dzejrindās. Atzīmējot viņa 100. jubileju tika izdots dzejrindu apkopojums.

  • Zaļie sapņi: dzejrindas / Pauls Sukatnieks. [Latvija]: [izdevējs nav zināms], 2014. 111 lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Paula Sukatnieka mantojums Ingrīda Kupšāne, Andris Kupšāns VII Sēlijas kongresa Viesītē izdevums

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pauls_Sukatnieks&oldid=4269242"