Pauvau

Pauvau (pow-wow) ir tradicionālie Ziemeļamerikas indiāņu svētki, kuri ir svarīgs savas identitātes apliecināšanas veids. Svētku laikā dažādu cilšu saviesīgās dejas, mūzika, dziedāšana mijas ar tradicionālām deju sacensībām. Pasākuma laikā tiek pārdoti izstrādājumi, suvenīri, diski, izejmateriāli regāliju izgatavošanai, rīkotas izstādes. Pauvau var ilgt sākot no vienas dienas līdz pat nedēļai un norisināties gan slēgtās telpās, gan zem klajas debess.

Ziemas un vasaras pauvau tiek rīkoti arī vairākās Eiropas valstīs, Krievijā, Kazahstānā. Polijā un Vācijā šo pasākumu organizētāji ir saņēmuši nozīmīgu Amerikas pamatiedzīvotāju atbalstu.

Etnonīms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds ir atvasināts no naragansetu valodas vārda powwáw, tulkojumā "garīgais līderis".^[1] Kad pirmie eiropiešu ieceļotāji novēroja ar dejām pavadošās indiāņu reliģiskās ceremonijas, viņi pārprata vārda "pauvau" nozīmi un to attiecināja uz jebkuru lielāku pasākumu, kurā pulcējās indiāņi. Šis termins ieviesās angļu valodā. Līdz ar angļu valodas apgūšanu, indiāņu ciltis akceptēja arī pašu vārdu kā apzīmējumu cilšu rīkotajiem svētku pasākumiem.

Eiropieši adoptēja daudzus indiāņu vārdus, ieskaitot teju pusi Savienoto Valstu štatu nosaukumu. Šie aizguvumi ir bagātinājuši gan valodu, gan rietumu puslodes kulturālo dzīvi. Pauvau mūsdienās vairs nav vienīgi Lielo līdzenumu cilšu tradicionālās dejas, bet pirmkārt pamatiedzīvotāju kultūras cildināšana un saglabāšana.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pauvau radās starp Oklahomā dzīvojošām ciltīm 19. gadsimta 70. gados. Savienotās valstis centās tos ierobežot. Tā, 1921. gada 26 aprīļa ASV departamenta cirkulārā numur 1665. teikts, ka indiāņu dejām ir "barbariskas iezīmes, visām pamatiedzīvotāju dejām joprojām vērojamas pagāniskas tendences" un "nepieciešams stingrāk kontrolēt indiāņu dejas tik ilgi, kamēr tās saglabās mežonīgo un demoralizējošo ietekmi".

Attieksme no valsts puses izmainījās pēc Otrā pasaules kara. Mājup atgriezās daudzi tajā piedalījušies veterāni. Ciltīs tos uzņēma kā varoņus, un pauvau laikā notika viņu kā valsts patriotu cildināšana. Šī tradīcija turpinās arī mūsdienās.

Pasākums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iznāciens[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katru pauvau atklāj iznāciens. Tā priekšgalā tiek nesti Savienoto Valstu vai Kanādas karogi, štata karogs, cilšu karogi un indiāņu karogs. Indiāņu karogs ir ar zvērādu apvilkts zizlis, kuru rotā ērgļa galva. Šos simbolus tradicionāli iznes cilšu virsaiši, un tikai viņiem parasti ir tiesības uzvilkt spalvu galvassegu. Aiz tiem deju solī seko pārējie pauvau dalībnieki. Tradicinālo deju, dziesmu un ceremoniju pavadībā tiek atklāts pasākums.

Dejas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa deju ir cēlušās Savienoto Valstu un Kanādas Lielajos līdzenumos. Ierasti tās dalās atsevišķās vīriešu dejās un sieviešu dejās. Ik pa laikam tiek pieteikta intertribal deja, kurā tiek mudināts piedalīties ikviens — gan pasākuma dalībnieks gan skatītājs. Katrai dejai ir savs noteikts stils, taču jebkuram dejotājam ir iespējama brīva šī stila interpretācija.

Mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ikvienu deju pavada iespaidīga bungu rīboņa un dziesma. Dziesmas kopīgi izpilda bungotāju grupa, kurus parasti spalgā falsetā izdziedātos "heia-heia-heia" papildina daži kompozīcijai būtiski Amerikas pamatiedzīvotāju vārdi.

Nāciju Pulcēšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viens no lielākajiem pauvau reizi gadā tiek organizēts Albukerkē Ņūmeksikā. Tajā ierodas vairāk nekā 500 cilšu pārstāvji no Savienotajām Valstīm un Kanādas. Filmā "Sapņu glabātājs" ("Dreamkeeper") centrālais sižets veltīts galveno varoņu — vectēva un mazdēla — ceļojumam uz šo centrālo pauvau.