Montāna

Montāna
	Montāna
	Montana
	— ASV štats —
	Sentmēri ezers štata ziemeļosSentmēri ezers štata ziemeļos
; Karogs	; Emblēma
	Devīze: Oro y Plata
	Montānas atrašanās vieta ASV
Dibināts	1889. gada 8. novembrī; (41. ASV pavalsts)
	Administrācija
- Gubernators	Gregs Džanforte (R)
- Vicegubernatore	Kristena Džurasa (R)
	Platība
- Kopējā	380 800 km²
- Sauszeme	376 980 km²
- Ūdens	3 862 km²
	Iedzīvotāji (2024)
- Kopā	1 137 233
- Blīvums	3/km²
- Rasu sastāvs	baltie — 88,9 %; indiāņi — 6,7 %
- Reliģijas	protestanti — 43 %; nereliģiozi — 32 %; katoļi — 17 %
ISO 3166 kods	US-MT
	Mājaslapa: mt.gov
	Montāna Vikikrātuvē

Montāna ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas valsts ziemeļrietumos. Montānas galvaspilsēta ir Helina.

Ģeogrāfija

Montāna ir štats Amerikas Savienoto Valstu ziemeļrietumu daļā. Tā ir ceturtais lielākais štats pēc platības ASV, aiz Aļaskas, Teksasas un Kalifornijas. Montānas kopējā platība ir ap 380 800 kvadrātkilometru. Valsts ir slavena ar savu dažādo ainavu – kalniem, līdzenumiem, upēm un ezeriem. Tā robežojas ar Kanādu, ar Aidaho, Dienviddakotas, Vaiomingas un Ziemeļdakotas štatiem.

Montānas rietumu daļu veido Klinšu kalni (Rocky Mountains), kuros atrodas arī daudzas kalnu grēdas, tai skaitā Bitterroot un Beartooth grēdas. Augstākais punkts ir Granīta smaile (Granite Peak) ar augstumu 3904 m virs jūras līmeņa.

Montānas austrumu daļa ir Lielā līdzenuma (Great Plains) sastāvdaļa – šeit dominē plaši prēriju līdzenumi, stepes un lauksaimniecības zemes.

Ūdens resursi

Štats ir bagāts ar ūdens resursiem. Pa štatu plūst vairākas nozīmīgas upes, tostarp:

Misūri upe – garākā upe štata teritorijā;
Jeloustouna (Yellowstone River) – viena no pēdējām neregulētajām lielajām upēm ASV;
Flathead River – baro Flathead ezeru, vienu no lielākajiem saldūdens ezeriem rietumu ASV.

Klimats

Montānā valda kontinentāls klimats ar aukstām ziemām un siltām vasarām. Kalnu rajonos nokrišņu daudzums ir lielāks, savukārt līdzenumos klimats ir sausāks. Temperatūras svārstības var būt ļoti lielas pat vienas dienas laikā.

Dabas resursi

Montāna ir bagāta ar derīgajiem izrakteņiem, tostarp naftu, dabasgāzi, zeltu, sudrabu un varu. Štats ir arī nozīmīgs lopkopības un graudkopības reģions.

Vēsture

Pirms eiropiešu ierašanās Montānas teritorijā dzīvoja vairākas Amerikas pamatiedzīvotāju ciltis, tostarp čejeni, krī, asiniboini, siu, sališi un kutenai. Šīs tautas bija cieši saistītas ar dabas resursiem – tās medīja, zvejoja un pārvietojās pa līdzenumiem un kalnu ielejām atbilstoši sezonālajiem cikliem.

17.–18. gadsimtā šajā reģionā nonāca Franču un vēlāk Britu kažokzvēru tirgotāji, kas izmantoja Misūri un citas upes kā tirdzniecības ceļus. 1805. gadā Montānas teritoriju šķērsoja Lūisa un Klārka ekspedīcija, kas iezīmēja sākumu sistemātiskai ASV izpētei un apgūšanai šajā reģionā.

19. gadsimta vidū Montāna piedzīvoja zelta drudzi, kas piesaistīja simtiem tūkstošu kolonistu un izraisīja konfliktus ar pamatiedzīvotājiem. Nozīmīga bija 1876. gada Little Bighorn kauja, kurā virsleitnanta Džordža Kastera vadītā ASV armijas vienība tika sakauta apvienoto sju un čejenu spēku uzbrukumā.

1889. gadā ASV Kongress pieņēma "Enabling Act of 1889", kas ļāva četrām teritorijām – Ziemeļdakotai, Dienviddakotai, Montānai un Vaiomingai – izstrādāt konstitūcijas un kļūt par štatiem. Šis likums noteica:

ka katrai teritorijai ir jāsasauc konstitucionālā konvencija;
jāizstrādā štata konstitūcija;
jāapstiprina to ar iedzīvotāju balsojumu (referendumu).

Montānas konstitucionālā konvencija notika 1889. gadā Hēlenā, kur tika izstrādāta un vēlāk arī apstiprināta valsts pirmā konstitūcija. Pēc tam, kad konstitūcija tika apstiprināta un visi formālie nosacījumi izpildīti, ASV prezidents Bendžamins Herisons 1889. gada 8. novembrī oficiāli parakstīja deklarāciju, ar kuru Montāna tika uzņemta Savienībā kā 41. ASV štats.

Rūpnieciskā attīstība, īpaši kalnrūpniecība un dzelzceļa izbūve, 20. gadsimta sākumā mainīja reģiona ekonomisko un ģeogrāfisko ainavu.