Pelāgu salas
Pelāgu salas | |
---|---|
Isole Pelagie Ìsuli Pilaggî | |
Konilji saliņa Lampedūzas dienvidu piekrastē | |
Ģeogrāfija | |
Izvietojums | Vidusjūra |
Koordinātas | 35°31′21″N 12°36′18″E / 35.52250°N 12.60500°EKoordinātas: 35°31′21″N 12°36′18″E / 35.52250°N 12.60500°E |
Salu skaits | 4 |
Platība | 25,48 km² |
Garums | 73 km |
Augstākais kalns | 195 m |
Administrācija | |
Valsts | Itālija |
Reģions | Sicīlija |
Konsorcijs | Agridžento |
Demogrāfija | |
Iedzīvotāji | 6505 (2023) |
Blīvums | 255,3/km² |
Pamatiedzīvotāji | itāļi |
Pelāgu salas Vikikrātuvē |
Pelāgu salas (itāļu: Isole Pelagie, sicīliešu: Ìsuli Pilaggî) ir Itālijai piederoša vulkāniskas izcelsmes salu grupa Vidusjūrā, dienvidos no Sicīlijas starp Maltu un Tunisijas piekrasti. Administratīvi ietilpst Sicīlijas autonomā reģiona Agridžento pašvaldību konsorcijā, kur veido atsevišķu Lampedūzas un Linozas (Lampedusa e Linosa) municipalitāti ar 6,5 tūkstošiem iedzīvotāju.[1] Nosaukums cēlies no grieķu valodas vārda πέλαγος — ‘atklātā jūra’.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sala atrodas 160 km no tuvākā Sicīlijas krasta, 120 km no Goco salas un 115 km no tuvākā Tunisijas krasta. Arhipelāgu veido galvenās salas Lampedūza (46,8 km², 5871 iedzīvotājs), Linoza (5,4 km², 433 iedzīvotāji) un neapdzīvotās Lampione (0,04 km²) un Konilji (0,04 km²), kā arī vairākas klintis salu piekrastē. Salas kalnainas ar pārsvarā stāviem krastiem.
Salas ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta un iekļautas putniem nozīmīgo vietu sarakstā.[2] Divas pludmales Linozas un Konilji salu piekrastē ir vienas no pēdējām olu dēšanas vietām apdraudētajam jūras bruņurupucim Caretta caretta — tās 2002. gadā iekļautas Pelagu salu jūras rezervātā.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pelāgu salas.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|