Itāļi

Itāļi
(*Italiani*)
Visi iedzīvotāji
	aptuveni 120—140 miljoni; 2,11% no visiem pasaules iedzīvotājiem
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Itālija	56 miljoni
Brazīlija	25 miljoni
Argentīna	20 miljoni
ASV	17,8 miljoni
Francija	1,5 miljoni
Urugvaja	1,5 miljoni
Kanāda	1 445 335
Austrālija	852 418
Šveice	750 000
Venecuēla	700 000
Vācija	611 000
Čīle	600 000
Beļģija	171 918
Apvienotā Karaliste	133 000
Kostarika	122 500
Paragvaja	100 000
Spānija	95 337
Dienvidāfrika	35 000
Kuba	33 245
Sanmarīno	28,000
Luksemburga	20 000
Horvātija	19 636
Valodas
	itāļu
Reliģijas
	galvenokārt Romas katoļi

Itāļi jeb itālieši ir Dienvideiropas tauta, kas galvenokārt dzīvo Itālijā, Šveicē un Francijā. Lielas diasporas ir ārvalstīs. Tautas dzimtā valoda ir itāļu valoda.

Itāļu diaspora[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 20. gadsimta 70. gadu beigām Itālija bija galvenokārt emigrācijas valsts. Lielais iedzīvotāju blīvums, ekonomiski problemātiskie reģioni valsts dienvidos (Dienviditālija) un bezdarbs piespieda miljoniem itāļu pamest dzimteni un pārcelties uz kaimiņvalstīm un aiz okeāna. Milzīgs skaits itāļu pārcēlās uz tādām valstīm kā Argentīna, Brazīlija, Kanāda, ASV, Austrālija, Urugvaja, Francija, Beļģija, Vācija, Šveice (aptuveni 700 000 Šveices itāļu lieto itāļu valodu ikdienā) un Lielbritānija.

Kopš 16. gadsimta itāļu kopiena ir pastāvējusi arī Gibraltārā. Mazākā mērā cilvēki ar pilnīgu vai daļēju itāļu izcelsmi ir sastopami arī Āfrikā, visvairāk bijušajās Itālijas kolonijās Eritrejā, kur ir 100 000 pēcnācēju, Somālijā, Lībijā, Etiopijā un citās valstīs, Tuvajos Austrumos un Āzijā.

19. gadsimtā itāļu imigranti aktīvi apmetās uz dzīvi Krimā. Viņu pēcnācēji šajās valstīs dzīvo līdz pat šai dienai, saglabājot zināmu kultūras izolētību.