Pentamerus
| Pentamerus | |
|---|---|
 Pentamerus sp. | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Pleckāji (Brachiopoda) |
| Klase | Slēdzenes pleckāji (Articulata) |
| Kārta | Pentamerīdi (Pentamerida) |
| Dzimta | Pentameridae |
| Ģints | Pentamerus |
 Pentamerus Vikikrātuvē | |
Pentamerus ir izmirušu pleckāju ģints no Pentameru kārtas. Ģints tika izdalīta 1813. gadā pēc Pentamerus oblongus sugas no Anglijas silūra nogulumiem. Šīs ģints pārstāvjiem ir lielas, karbonātiskas, ovālas vai ieapaļi-trīssūrveidīgas čaulas. Abi čaulas vāciņi ir vienādā mērā stipri izliekti ar aizlocītām galotnēm. Čaulas virsma parasti ir gluda, retāk viegli krokota. Uz čaulas var būt atīstīti sinuss un sedls. Spondīliju balsta vidus septa, kas parasti aiziet līdz pat čaulas vidum. Veidojums, kas ir analogs spondīlijam, tikai bez vidus septas, ir novērojams arī uz muguras vāciņa. Trieciena rezultātā čaula parasti sašķeļas simetriski gar vidus septu un vienu no zobu plātnēm. Spondīlijs kalpoja par muskuļu piestiprināšanās vietu. Vidus septa piepaceļot spondīliju samazināja attālumu starp čaulas vāciņiem, tādējādi atkrita nepieciešamība palielināt muskuļu garumu. Ģints pārstāvji agrīnajās stadijās piestiprinājās pie substrāta ar kāju, bet, izaugot, brīvi gulēja uz gultnes dibena. Reizēm pentameru čaulas veidoja masveida sakopojumus, kuru rezultātā izveidojās pentameru kaļķakmens. Ģintī ir virs 16 sugām. Dzīvoja no silūra līdz vidusdevonam. Plašs izplatības areāls: Eiropa, Āzija un Ziemeļamerika.