Personības traucējumi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Personības traucējumi (SSK-10 F60.0) ir garīgu slimību kopums, kas ietver indivīda personības un uzvedības stereotipu traucējumus, kam nav tieša psiholoģiska pamata, bet kas neiederas parasta cilvēka uzvedībā un kādā mērā negatīvi ietekmē saskarsmi ar citiem. Parasti personības traucējumi attīstās bērna vai pusaudža vecumā un saglabājas līdz pieaugušā vecumam.

Parasti iedala astoņu veidu personības traucējumos.

  • Paranoīda personība. Pārmērīgs jūtīgums, nespēja aizmirst apvainojumus, kā arī aizdomīgums, tieksme sagrozīt pārdzīvoto un cenšanās citu rīcībā atrast apslēptus motīvus.
  • Šizoīda personība. Norobežošanās no emocionāliem, sociāliem un citiem kontaktiem, tiekšanās pēc vientulības, fantāzijām, un introspekcijas.
  • Asociāla personība. Sociālo pienākumu ignorēšana, neiecietība pret citu jūtām, grūti savalda dusmas un agresiju, nožēlas trūkums.
  • Emocionāli nestabila personība. Impulsivitāte, nepadomājot sekas, neprognozējamība, paštēla traucējumi, savu mērķu un vēlmju neskaidrība.
  • Histēriska personība. Pārspīlētas emociju izpausmes, dramatisms, egocentrisms, ātra apvainošanās un tieksme pēc uzmanības.
  • Anankastiska personība. Perfekcionisms un sīkumainība, pārmērīgs apzinīgums, stūrgalvība un piesardzība, ļoti grūti pielāgojas pēkšņai apstākļu maiņai.
  • Izvairīga personība. Izteikta nedrošība, briesmu un risku pārspīlēšana, kā arī mazvērtības sajūta — pastāvīgi ir tieksme izpatikt un tikt pieņemtam, pārmērīgs jūtīgums pret kritiku.
  • Atkarīga personība. Pasīva pakļaušanās citiem cilvēkiem, kas izlemtu viņu dzīves jautājumus, bezpalīdzības un nekompetences sajūta, enerģijas trūkums.