Garīga slimība

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Garīga slimība ir dažāda veida uzvedības un psiholoģisko normu kopums, kas indivīdam spēj izraisīt sistemātiskas ciešanas vai invaliditāti, dažkārt iespaidojot arī apkārtējos, un ko nevar uzskatīt par indivīda pārstāvošai kultūrai vai šīs kultūras citu pārstāvju pieņemtajam uzvedības un psiholoģiskajām normām atbilstošu.

Stāvoklis, ko var uzskatīt par garīgu slimību, dažādās kultūrās, reliģijās un laikos atšķiras. Pasaules vēsturē un arī mūsdienās pret dažādām garīgām slimībām pastāv stigmas un diskriminācija.

Smagu garīgu slimību ārstēšanai bieži ir izveidotas speciālas iestādes, piemēram, psihiatriskās slimnīcas. Citos gadījumos tās ārstē individuāli īpaša veida speciālisti, piemēram, psihiatri un psihoterapeiti, un hospitalizēšana nav nepieciešama.

Piemēri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Garīgās slimības var iedalīt trīs nosacītās pakāpēs:

  • iedzimtos vai dzīves laikā attīstījušajos psihoneiroloģiskajos traucējumos (piemēram, Dauna sindroms, demence, autisms),
  • dzīves laikā, galvenokārt sociālās vides iespaidā radušajos psiholoģiskajos traucējumos (piemēram, šizofrēnija, depresija, anoreksija),
  • bioloģiskajos vai psiholoģiskajos stāvokļos, kas paši par sevi neapdraud indivīda vai sabiedrības veselību, bet var būt atšķirīgi no sabiedrībā pieņemtajām normām (piemēram, vēsturiski homoseksualitāte, kreilība), tai skaitā arī brīvdomību un jebkuru antisociālu rīcību kādā sabiedrībā vai uzskatos.

Mūsdienu Rietumu zinātnes medicīna pārsvarā izšķir tikai pirmās divas pakāpes kā garīgas slimības.