Petars Trifunovičs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Petars Trifunovičs
Петар Трифуновић
Petars Trifunovičs 1962. gadā
Petars Trifunovičs 1962. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1910. gada 31. augustā
Valsts karogs: Austroungārija Dubrovnika, Austroungārija (tagad Karogs: Horvātija Horvātija)
Miris 1980. gada 8. decembrī (70 gadi)
Valsts karogs: Dienvidslāvija Belgrada, Dienvidslāvija (tagad Karogs: Serbija Serbija)
Pilsonība Karogs: Dienvidslāvija Dienvidslāvija
Nodarbošanās šahists

Petars Trifunovičs (serbu: Петар Трифуновић; 1910. gada 31. augusts, Dubrovnika1980. gada 8. decembris, Belgrada) bija serbu tautības Dienvidslāvijas starptautiskais lielmeistars šahā (1953).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šahu iemācījies spēlēt 16 gadu vecumā. 1931. gadā turnīrā Baņa Lukā izpildījis nacionālā meistara normu. Pirms Otrā pasaules kara sekmīgi spēlējis Dienvidslāvijas šaha čempionātos, kuros divas reizes izcīnījis sudraba medaļas (1935, 1936). Bijis redaktors šaha žurnālam Шаховски преглед (1938—1940). Pēc izglītības jurists, tiesību zinātņu doktors.

Pēc Otrā pasaules kara kļuvis par vienu no Dienvidslāvijas spēcīgākajiem šahistiem. Piecas reizes uzvarējis pēckara Dienvidslāvijas šaha čempionātos (1945, 1946, 1947 (kopā ar Svetozaru Gligoriču), 1952, 1961). 1946. gadā dalījis 2.-3. vietu Prāgas starptautiskajā šaha turnīrā.[1] 1948. gadā piedalījies Pasaules šaha čempiona nosaukuma izcīņas ciklu starpzonu turnīrā Zviedrijā, kur palicis 10. vietā.[2] 1949. gadā nospēlējis neizšķirti maču ar vienu no tā laika spēcīgākajiem lielmeistariem Migelu Naidorfu — 6:6.[3] Par panākumiem turnīros FIDE 1950. gadā Trifunovičam kā vienam no pirmajiem piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 1953. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.

Vairākkārt pārstāvējis Dienvidslāvijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros:

  • Pasaules šaha olimpiādēs piedalījies 7 reizes (1935-1937, 1950-1954, 1958, 1962). Komandu vērtējumā izcīnījis zelta (1950), 2 sudraba (1958, 1962) un 2 bronzas (1952, 1954) medaļas, bet individuālajā - zelta (1950) un 2 bronzas (1935, 1937) medaļas;[4]
  • neoficiālajā šaha olimpiāde piedalījies 1936. gadā;[5]
  • Eiropas komandu šaha čempionātos piedalījies 3 reizes (1957-1965). Komandu vērtējumā izcīnījis 3 sudraba (1957, 1961, 1965) medaļas, bet individuālajā - zelta (1957) un bronzas (1965) medaļas;[6]
  • Balkānu valstu komandu šaha čempionātā piedalījies 2 reizes (1946-1947). Komandu vērtējumā izcīnījis zelta (1946) un sudraba (1947) medaļas, bet individuālajā vērtējumā - 2 bronzas (1946, 1947) medaļas.[7]

Devis nozīmīgu ieguldījumu šaha atklātņu teorijā, sevišķi Aļehina aizsardzībā un slāvu aizsardzībā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]