Peļveidīgie
| Peļveidīgie Myomorpha (Brandt, 1855) | |
|---|---|
 Kairas adatpele (Acomys cahirinus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Grauzēji (Rodentia) |
| Apakškārta | Peļveidīgie (Myomorpha) |
| Iedalījums | |
| |
 Peļveidīgie Vikikrātuvē | |
Peļveidīgie (Myomorpha) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) apakškārtām, kas apvieno peles, žurkas, kāmjus, lemingus un strupastes. Tā ir ļoti liela apakškārta, kurā ir vairāk nekā 1500 sugas,[1] kas ir gandrīz ceturtā daļa no visām zīdītāju sugām. Tās ir sastopamas visā pasaulē, gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu.
Peļveidīgo apakškārta tiek dalīta divās virsdzimtās: lēcējpeļu virsdzimtā (Dipodoidea) un peļu virsdzimtā (Muroidea). Lēcējpeļu virsdzimtā ir tikai viena dzimta — lēcējpeļu dzimta (Dipodidae), uzsverot lielo atšķirību no pārējiem peļveidīgajiem. Peļu virsdzimtā ir visi pārējie peļveidīgie.[2]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā sastopamas 12 peļveidīgo apakškārtas sugas: meža klaidoņpele (Apodemus sylvaticus),[3] svītrainā klaidoņpele (Apodemus agrarius), dzeltenkakla klaidoņpele (Apodemus flavicollis), mazā meža klaidoņpele (Apodemus uralensis), pundurpele (Micromys minutus), mājas pele (Mus musculus), pelēkā žurka (Rattus norvegicus), melnā žurka (Rattus rattus), ūdensstrupaste (Arvicola amphibius), rūsganā mežstrupaste (Myodes glareolus), ondatra (Ondatra zibethicus) un meža sicista (Sicista betulina).[4][5][6]
Kopīgās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Peļveidīgajiem grauzējiem ir kopīga žokļu anatomija un zobu struktūra. Tiem ir labi attīstīti košļāšanas muskuļi (latīņu: musculus masseter), kas piemēroti graušanai. Mediālais košļāšanas muskulis iet caur acs dobumu. Šī ir unikāla īpašība, kas nepiemīt citiem zīdītājiem.[7] Peļveidīgie dzīvnieki visbiežāk ir aktīvi nakts laikā un tie pārtiek no graudiem.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Peļveidīgo apakškārta (Myomorpha)[8]
- Lēcējpeļu virsdzimta (Dipodoidea)
- Lēcējpeļu dzimta (Dipodidae)
- Peļu virsdzimta (Muroidea)
- Austrumsusuru dzimta (Platacanthomyidae)
- Āfrikas peļu dzimta (Nesomyidae)
- Kāmjpeļu dzimta (Calomyscidae)
- Kāmju dzimta (Cricetidae)
- Kurmjžurku dzimta (Spalacidae)
- Peļu dzimta (Muridae)
- Lēcējpeļu virsdzimta (Dipodoidea)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Superfamily Muroidea». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 14. septembrī. Skatīts: 2012. gada 19. decembrī.
- ↑ «Dabas Muzejs: Grauzēji». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 1. jūlijā. Skatīts: 2019. gada 1. jūlijā.
- ↑ Latvijas Dabas muzejs: Meža klaidoņpele
- ↑ «Latvijas Daba: Lēcējpeļu dzimta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 8. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 1. jūlijā.
- ↑ «Latvijas daba: Peļu dzimta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 1. jūlijā.
- ↑ «Latvijas daba: sistemātikas rādītājs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 1. jūlijā.
- ↑ Clutton-Brock, Juliet (ed.). 2004. Mouse-like Rodents. Pp150–159 in Animal (David Burnley ed.). London, Dorling Kindersley.
- ↑ Carleton, M. D. and G. G. Musser. 2005. Order Rodentia. Pp745–752 in Mammal Species of the World A Taxonomic and Geographic Reference (D. E. Wilson and D. M. Reeder eds.). Baltimore, Johns Hopkins University Press.