Peļu dzimta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Peļu dzimta
Muridae (Illiger, 1811)
Meža klaidoņpele (Apodemus sylvaticus)
Meža klaidoņpele (Apodemus sylvaticus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Grauzēji (Rodentia)
Apakškārta Peļveidīgie (Myomorpha)
Virsdzimta Peļu virsdzimta (Muroidea)
Dzimta Peļu dzimta (Muridae)
Iedalījums
Peļu dzimta Vikikrātuvē

Peļu dzimta (Muridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder peļu virsdzimtai (Muroidea). Šajā dzimtā ir vairāk nekā 700 mūsdienās dzīvojošas sugas un tā ir lielākā zīdītāju dzimta pasaulē. Šīs dzimtas sugas tiek iedalītas apmēram 150 ģintīs un 5 apakšdzimtās. To dabiskais izplatības areāls aptver Eirāziju, Āfriku un Austrāliju, bet mūsdienās tās introducētas visā pasaulē. Pazīstamākās ģintis ir peles un žurkas.

Latvijā sastopamas 8 peļu dzimtas sugas: meža klaidoņpele (Apodemus sylvaticus),[1] svītrainā klaidoņpele (Apodemus agrarius), dzeltenkakla klaidoņpele (Apodemus flavicollis), mazā meža klaidoņpele (Apodemus uralensis), pundurpele (Micromys minutus), mājas pele (Mus musculus), pelēkā žurka (Rattus norvegicus) un melnā žurka (Rattus rattus).[2]

Evolūcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā visiem maziem dzīvniekiem, kuriem saglabājušās ļoti neliels skaits fosiliju, par peļu dzimtas izcelšanos ir ļoti maz zināms. Tiek pieņemts, ka tās cēlušās no kāmim līdzīga dzīvnieka, kas dzīvoja tropiskajā Āzijā miocēna laikā. Evolūcijas gaitā attīstījās sugas, kas spēj izdzīvot aukstākos klimatiskajos apstākļos. Holocēna laikā peļu dzimtas sugas bija ieņēmušas jau visu pasauli, ceļojot līdzi cilvēkiem.[3]

Sistemātikas izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filipīnu mākoņžurka (Phloeomys pallidus) ir lielākā peļu dzimtā

Ilgstoši kāmju dzimta un peļu dzimta tika sistematizētas vienā dzimtā. Mūsdienās kāmji un to radinieki izdalīti atsevišķā kāmju dzimtā (Cricetidae). Abu dzimtu galvenās atšķirības ir dzerokļu uzbūve (pelēm un žurkām – pauguraini, bet kāmju dzimtas strupastēm un ondatrām – prizmatiski, ar emaljas cilpām), dzerokļu sakņu atšķirības (slēgtas vai nepastāvīgas, vai sakņu nav vispār) un zvīņu gredzenu nodalāmība uz astes (viegli vai salīdzinoši sarežģītāk).[2]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Peļu dzimtas dzīvnieki ir maza auguma zīdītāji, kas parasti ir apmēram 10 cm gari (bez astes). Mazākā dzimtā ir Āfrikas pigmejpele (Mus minutoides), kas var būt tikai 3 cm gara (bez astes) un svērt 2,5 g.[4] Lielākā ir Filipīnu mākoņžurka (Phloeomys pallidus), tās ķermeņa garums var sasniegt 49 cm, papildus astes garums 20–35 cm, bet svars 1,5–2 kg.[5] Lielākajai daļai sugu ir raksturīgas slaidas ķermeņa proporcijas, kaila aste (ir arī izņēmumi, kuriem aste ir mataina, piemēram mākoņžurkām (Phloeomys)[5]) un smails purns ar garām ūsām. Daudzām sugām ir pagarinātas kājas un proporcionāli palielas pēdas, kas tām ļauj skriet ar palēcieniem. Dažām sugām ir arī tvērējaste, kas uzlabo to spēju rāpties kokos. To kažoki parasti ir dažādu nokrāsu brūnajos toņos, kā arī tie var būt melni un pelēki. Dažām sugām ir baltas pazīmes.[6] Kā visiem grauzējiem tām ir spēcīgi žokļa muskuļi un zobi aug nepārtraukti, līdz ar to tās nepārtraukti kaut ko grauž. Peļu dzimtas grauzējiem ir izcila oža un dzirde.

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Smilšu peles (Gerbilus) ir piemērojušās dzīvei tuksnesī, attēlā Čīzmena smilšu pele (Gerbillus cheesmani)

Peļu dzimtas sugas sastopamas ļoti dažādos biotopos, sākot ar mežiem un beidzot ar pļavām, līdzenumiem un kalniem. Vairākas sugas piemērojušās dzīvei tuksnesī, īpaši smilšu peles (Gerbillus), kas ilgstoši spēj iztikt ar nelielu ūdens daudzumu. Peles var būt zālēdājas un visēdājas un atkarībā no sugas to barībai ir ļoti liela daudzveidība. Peļu dzimtas sugas parasti vairojas vairākas reizes gadā un to metieni var būt ļoti lieli. Tipisks metiena lielums ir 20 - 40 pelēni, lai gan tas atkarīgs no sugas. Mazuļi piedzimst akli, bez apmatojuma un bezpalīdzīgi, bet ir izņēmumi, piemēram, adatpeles (Acomys).[6]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas Dabas muzejs: Meža klaidoņpele
  2. 2,0 2,1 Latvijas daba: Peļu dzimta
  3. Savage, R. J. G. & Long, M. R. (1986), Mammal Evolution: an Illustrated Guide, New York: Facts on File, p. 124, ISBN 0-8160-1194-X
  4. African pygmy mouse (Mus minutoides)
  5. 5,0 5,1 Rīgas Zoo: Filipīnu mākoņžurka
  6. 6,0 6,1 Berry, R. J. & Årgren, G. (1984), Macdonald, D., ed., The Encyclopedia of Mammals, New York: Facts on File, pp. 658–663 & 674–677, ISBN 0-87196-871-1

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]