Pfalcas Frīdrihs

Pfalcas Frīdrihs; Fridrich Falcký (čehu); Friedrich V. (vācu)
	Pfalcas Frīdrihs
	Pfalcas pfalcgrāfs un kūrfirsts
	Amatā; 1610. gada 16. septembrī — 1623. gada 23. februārī
Priekštecis	Frīdrihs IV
Pēctecis	Kārlis I Ludvigs
	Bohēmijas karalis
	Amatā; 1619. gada 26. augustā — 1620. gada 8. novembrī; (kronēts 1619. gada 4. novembrī)
Priekštecis	Matiāss
Pēctecis	Ferdinands II
Dzimšanas dati	1596. gada 26. augustā; pie Ambergas, Augšpfalca ; (tagad Bavārija, Vācija)
Miršanas dati	1632. gada 29. novembrī; Mainca; (tagad Reinzeme-Pfalca, Vācija)
Dinastija	Vitelsbahi
Tēvs	Frīdrihs IV
Māte	Nasavas Luīze Juliāna, Orānas dinastija
Dzīvesbiedrs(-e)	Bohēmijas Elizabete, Stjuartu dinastija
Bērni	13 bērni, to skaitā Kārlis I Ludvigs, Pfalcas Ruprehts, Hanoveres Sofija
Reliģija	protestantisms

Pfalcas Frīdrihs (čehu: Fridrich Falcký, vācu: Friedrich I., dzimis 1596. gada 26. augustā, miris 1632. gada 29. novembrī) bija Pfalcas pfalcgrāfs un kūrfirsts no 1610. līdz 1623. gadam (šādā kontekstā pazīstams kā Frīdrihs VI) un Bohēmijas karalis no 1619. līdz 1620. gadam. Īsās valdīšanas dēļ saukts arī par Ziemas karali (čehu: Zimní král, čehu: Winterkönig). Intelektuālis, mistiķis un kalvinists.

1618. gadā Bohēmijas protestanti sacēlās pret katolisko Hābsburgu imperatoru Ferdinandu II Hābsburgu. Tā kā Pfalcas Frīdrihs bija Protestantu līgas līderis, bohēmieši piedāvāja troni viņam. Pfalcas Frīdrihs piekrita un tas kļuva par iemeslu sākt vienu no visiznīcinošākajiem kariem Eiropas vēsturē — Trīsdesmitgadu karu. Frīdriha sievastēvs, Anglijas karalis Džeimss I Stjuarts neatbalstīja Frīdriha troņa tīkojumus, arī citi Vācijas protestantiskie valdnieki neatbalstīja Fridrihu. Pfalcas Frīdriha valdīšana beidzās 1620. gada 8. novembrī līdz ar sakāvi Baltā Kalna kaujā, kuras rezultātā smagi tika sakauti Bohēmijas protestanti. Frīdriham tika atņemta arī dzimtā Pfalcas kūrfirstiste un lielāko daļu atlikušā mūža viņš nodzīvoja trimdā Holandē.