Dzilnveidīgie

Dzilnveidīgie; Piciformes (Meyer & Wolf, 1810)
	Sārtvēdera dzenis (Melanerpes carolinus)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Apakšklase	Īstie putni (Neornithes)
Infraklase	Neognati (Neognathae)
Virskārta	Dzilnu virkārta (Picodynastornithes)
Kārta	Dzilnveidīgie (Piciformes)
Sinonīmi
	Galbuliformes;
Iedalījums
	Dzilnu apakškārta (Pici); Jakamaru apakškārta (Galbulae);
	Dzilnveidīgie Vikikrātuvē

Dzilnveidīgie jeb dzeņveidīgie (Piciformes) ir putnu kārta, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas dzimtas un vairākas izmirušas aizvēsturiskās dzimtas, kas savukārt tiek iedalītas 2 apakškārtās: dzilnu apakškārtā (Pici) un jakamaru apakškārtā (Galbulae), lai gan jakamaru apakškārta reizēm tiek sistematizēta kā atsevišķa jakamarveidīgo putnu kārta (Galbuliformes).^[1] Šajā kārtā ir vairāk kā 400 sugas, no kurām lielākā daļa pieder dzilnu dzimtai (Picidae).^[2] Dzilnveidīgie putni sastopami gandrīz visā pasaulē, izņemot Madagaskaru, Austrālāziju un polāros reģionus.^[2] Lielākā daļa sugu mājo mežos, lai gan dažas sugas piemērojušās videi bez kokiem.^[2]

Latvijā

Latvijā sastopamas 9 dzilnveidīgās sugas: baltmugurdzenis (Dendrocopos leucotos), dižraibais dzenis (Dendrocopus major), mazais dzenis (Dendrocopos minor), vidējais dzenis (Dendrocopus medius), melnā dzilna (Dryocopus martius), trīspirkstu dzenis (Picoides tridactylus), pelēkā dzilna (Picus canus), zaļā dzilna (Picus viridis) un tītiņš (Jynx torquilla).^[3]^[4] Visbiežāk sastopamais Latvijā ir dižraibais dzenis.^[5] No deviņām sugām Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītas 4 sugas.^[5]

Īpašības

Dzilnveidīgie putni ir gan mazi, gan vidēji lieli vai lieli putni. Mazākie kārtā ir zeltpieres dzenītis (Picumnus aurifrons)^[6] un rudais dzenītis (Sasia abnormis).^[7] Abu sugu ķermeņa garums ir apmēram 8 cm, svars 7 grami.^[6]^[8]^[9] Lielākais dzilnveidīgais putns ir lielais tukāns (Ramphastos toco), kura ķermeņa garums, masīvo knābi ieskaitot, ir 63 cm (knābja garums 20 cm), spārnu izplētums 119 cm, svars 680 g^[10]

Dzilnveidīgajiem putniem raksturīga liela galva, spēcīgs knābis un aste, un īsas kājas. Lielākā daļa dzilnveidīgo putnu ir kukaiņēdāji, lai gan bārdaiņi un tukāni pamatā barojas ar augļiem. Toties medusrādītāji, lai gan pamatā barojas ar kukaiņiem, ir unikāli putni tādēļ, ka spēj sagremot bišu vasku. Gandrīz visām dzilnveidīgajām sugām ir papagaiļveidīgas pēdas — divi pirksti uz priekšu, divi uz aizmuguri. Šādas pēdas raksturīgas putniem, kas lielāko daļu laika pavada kokos un tās nodrošina putnam stabilitāti, pārvietojoties pa koka stumbru.^[2] Izņēmums ir dažas dzeņu sugas, kurām ir tikai trīs pirksti — divi uz priekšu, viens atpakaļ.^[5] Atšķirīgs apspalvojums ir jakamarām - šīm sugām nav dūnu un mazuļiem uzreiz pēc izšķilšanās ir jau īstās spalvas. Visi dzilnveidīgie putni ligzdo koku dobumos.

Sistemātika

Dzilnveidīgo kārta (Piciformes)

Dzilnu apakškārta (Pici)
- Āfrikas bārdaiņu dzimta (Lybiidae)
- Āzijas bārdaiņu dzimta (Megalaimidae)
- Bārdaiņu dzimta (Capitonidae)
- Dzilnu dzimta (Picidae)
- Indikatorputnu dzimta (Indicatoridae)
- Tukānbārdaiņu dzimta (Semnornithidae)
- Tukānu dzimta (Ramphastidae)
- †Miopiconidae
- †Picavidae
Jakamaru apakškārta (Galbulae)
- Jakamaru dzimta (Galbulidae)
- Pūkdzeņu dzimta (Bucconidae)
Nezināmas dzimtas (aizvēsturiskās ģintis)
- †Capitonides
- †Rupelramphastoides

Atsauces

↑ Galbuliformes^{[novecojusi saite]}
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 Piciformes: woodpeckers, toucans, allies
↑ «Latvijas daba: dzilnveidīgie». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. martā. Skatīts: 2018. gada 3. septembrī.
↑ Latvijas Daba: Dzilnu dzimta
↑ ^5,0 ^5,1 ^5,2 «Aves: Dzilnveidīgie (Piciformes)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. decembrī. Skatīts: 2014. gada 29. janvārī.
↑ ^6,0 ^6,1 «Woodpeckers, Picidae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 12. februārī. Skatīts: 2014. gada 30. janvārī.
↑ «IBC: Rufous Piculet (Sasia abnormis)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 31. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 29. janvārī.
↑ Woodpeckers: An Identification Guide to the Woodpeckers of the World by Hans Winkler, David A. Christie & David Nurney. Houghton Mifflin (1995), ISBN 978-0395720431
↑ «Rufous Piculet». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 13. martā. Skatīts: 2014. gada 29. janvārī.
↑ Toucan: Ramphastos toco

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dzilnveidīgie

Dzeņveidīgo putnu noteicējs
RīgasZoo: Dzeņveidīgie
Tolweb: Piciformes Arhivēts 2013. gada 2. decembrī, Wayback Machine vietnē.

[1] Galbuliformes^{[novecojusi saite]}

[pic-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 Piciformes: woodpeckers, toucans, allies

[3] «Latvijas daba: dzilnveidīgie». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. martā. Skatīts: 2018. gada 3. septembrī.

[4] Latvijas Daba: Dzilnu dzimta

[av-5] 5,0 ^5,1 ^5,2 «Aves: Dzilnveidīgie (Piciformes)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. decembrī. Skatīts: 2014. gada 29. janvārī.

[picid-6] 6,0 ^6,1 «Woodpeckers, Picidae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 12. februārī. Skatīts: 2014. gada 30. janvārī.

[7] «IBC: Rufous Piculet (Sasia abnormis)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 31. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 29. janvārī.

[8] Woodpeckers: An Identification Guide to the Woodpeckers of the World by Hans Winkler, David A. Christie & David Nurney. Houghton Mifflin (1995), ISBN 978-0395720431

[9] «Rufous Piculet». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 13. martā. Skatīts: 2014. gada 29. janvārī.

[10] Toucan: Ramphastos toco

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]