Mazais dzenis

Vikipēdijas lapa
Mazais dzenis
Dryobates minor (Linnaeus, 1758)
Tēviņš
Tēviņš
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaDzilnveidīgie (Piciformes)
DzimtaDzilnu dzimta (Picidae)
ApakšdzimtaDzilnu apakšdzimta (Picinae)
ĢintsMazie dzeņi (Dryobates)
SugaMazais dzenis (Dryobates minor)
Sinonīmi
  • Dendrocopos minor
Mazais dzenis Vikikrātuvē

Mazais dzenis (Dryobates minor) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 13 pasugas.[1] Tas sastopams Eirāzijas mērenās joslas mežu zonā un salīdzinoši nelielā teritorijā Ziemeļāfrikā.[2] Nesenā pagātnē mazais dzenis tika sistematizēts raibo dzeņu ģintī (Dendrocopos), bet līdz ar jaunākajiem ģenētiskajiem atklājumiem dzilnu dzimtai ir veikta sistemātikas revīzija.[2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mātītei galvas virsa ir balta ar melnu pakausi

Mazais dzenis izplatīts gandrīz visā Eiropā, izņemot Islandi, Īriju, Skotiju un galējos ziemeļus. Virzienā uz austrumiem Krievijā areāls plešas pāri Sibīrijas centrālajai un dienvidu daļai līdz Tālajiem Austrumiem, sasniedzot Kamčatku, Sahalīnu, Ķīnas ziemeļaustrumus un Korejas un Japānas ziemeļus. Sastopams arī Turcijā, Aizkaukāzā, Irākas un Irānas ziemeļos, kā arī Ziemeļāfrikā (Alžīrijā un Tunisijā). Ziemo ligzdošanas areālā.[2][3]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā mazais dzenis sastopams visā teritorijā, tomēr samērā izklaidus un parasti tikai piemērotos biotopos: jauktu un lapu koku mežos, parkos un dārzos, reizēm arī krūmājos gar ceļiem un laukmalēs. Rudeņos novērojamas periodiskas invāzijas, kad mazo dzeni var novērot pārvietojamies uz dienvidiem. Invāziju stiprums ļoti atšķirīgs. Dažos gados pārvietošanās nav manāma vispār. Latvijā sastopama mazā dzeņa nominālpasuga Dryobates minor minor.[3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazais dzenis ir neliels putns, kas ir apmēram vienā izmērā ar zvirbuli.[4] Tas ir mazākais Eiropā dzīvojošais dzenis un viens no mazākajiem dzeņiem pasaulē. Ķermeņa garums 14—16,5 cm, spārnu plētums 24—29 cm, svars 16—28 g.[4][5][6]

Mazā dzeņa mugura un spārni ir melni-balti raibi ar platākām baltajām joslām uz spārniem un ar šaurākām joslām muguras lejasdaļā. Aste melna, bet ārējās lidspalvas baltas ar melnām šķērsjoslām. Tēviņiem galvas virsa ir sarkana, piere brūna, "uzacu" loki melni, pakausis melns. Vaigi balti, tos ierāmē ūsām līdzīgā, melnā svītra no knābja pamatnes līdz kaklam. Kakls balts ar melnu kakla aizmuguri, vēders balts vai gaiši pelēkbrūns ar tumšākām garenvirziena svītriņām. Knābis īss un tumši pelēks, arī kājas tumši pelēkas. Mātīte līdzīga tēviņam, tikai tās galvas virsa ir balta, nevis sarkana. Jaunajiem putniem, neatkarīgi no dzimuma, galvas virsa ir sārta.[4][6]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazais dzenis, līdzīgi kā citi dzeņi, barojas galvenokārt ar kukaiņiem un to kāpuriem, attēlā tēviņš
Mazā dzeņa olas

Mazais dzenis ir nometnieks un ziemo ligzdošanas teritorijā, bet dažos gados tas rudenī mēdz klejot.[4] Tas galvenokārt uzturas lielu koku lapotnes daļā, tādēļ to ir grūti mežā pamanīt. Mazajam dzenim patīk apmesties platlapu koku un jauktu koku mežos, parkos un dārzos.[6] Tas ir aktīvs dienas laikā un nakti pavada kādā no saviem dobumiem, kas parasti atrodas samērā augstu kokā, 9—12 m augstumā. Dobums ir neliels, salīdzinot ar dižraibā dzeņa dobumu, ieejas diametrs apmēram 2,5—5 cm. Tā kā dobums ir neliels, mazais dzenis to kaļ ne tikai koka stumbrā, bet arī lielākos sānu zaros.[6]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazais dzenis, līdzīgi kā citi dzeņi, barojas galvenokārt ar kukaiņiem un to kāpuriem. Ziemas sezonā (no rudens līdz pavasarim) mazais dzenis meklē koksni grauzošos kukaiņu kāpurus. Tas ar knābi izcērt iztrupējušās koka daļas, lai piekļūtu barībai. Pēc skaidām uz zemes var atklāt koku, kurā darbojas mazais dzenis. Ligzdošanas sezonā tas galvenokārt barojas ar kukaiņiem, kas atrodami uz koka mizas ārējās virsmas, uz lapām un zariem, kukaiņus tas ķer arī gaisā. Retos gadījumos barojas ar augļiem.[6] Arī mazuļi tiek baroti ar kukaiņiem.

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atkarībā no izplatības reģiona mazā dzeņa ligzdošanas sezona sākas laikā no aprīļa līdz maijam. Sezonā parasti viens perējums. Ligzda tiek iekārtota kādā no dobumiem, samērā bieži sānu zarā. Ligzdošanas dobums visbiežāk atrodas trupējošā kokā, apmēram 3—7 metru augstumā no zemes, retos gadījumos tikai pusmetra augstumā.[4] Ieejas diametrs apmēram 3—3,5 cm, dobuma dziļums 10—18 cm. Dējumā 4—8 olas. Perē abi vecāki. Inkubācijas periods ilgst 11—14 dienas. Jaunie putni sāk lidot 18—21 dienas vecumā.[4][6]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazajam dzenim ir 13 pasugas:[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]