Tjurki

Vikipēdijas lapa
Tjurki
Visi iedzīvotāji
apmēram 150-200 miljoni[1][2]
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Flag of Turcija Turcija 55 000 000[3]
Flag of Uzbekistāna Uzbekistāna 26 000 000[4]
Flag of Irāna Irāna 14 000 000-15 000 000[5]
Flag of Krievija Krievija 12 009 969
Flag of Kazahstāna Kazahstāna 12 000 000[6]
Flag of Ķīna Ķīna 11 647 000[7]
Flag of Azerbaidžāna Azerbaidžāna 9 047 000[8]
Flag of Eiropas Savienība ES 5 876 318
Flag of Turkmenistāna Turkmenistāna 4 500 000[9]
Flag of Kirgizstāna Kirgizstāna 4 500 000[10]
Flag of Afganistāna Afganistāna 3 500 000[11]
Flag of Irāka Irāka 1 500 000[12]
Flag of Tadžikistāna Tadžikistāna 1 200 000[13]
Flag of Amerikas Savienotās Valstis ASV 1 000 000+[14]
Flag of Pakistāna Pakistāna 500 000[15]
Flag of Ziemeļu Kipras Turku Republika ZKTR 298 862[16]
Flag of Austrālija Austrālija 293 500
Flag of Gruzija Gruzija 284 761[17]
Flag of Ukraina Ukraina 275 300[18]
Flag of Saūda Arābija Saūda Arābija 224 460
Flag of Sīrija Sīrija 100 000-200 000[19]
Flag of Moldova Moldova 158 300[20]
Flag of Mongolija Mongolija 106 955[21]
Flag of Ziemeļmaķedonija Ziemeļmaķedonija 77 959[22]
Valodas
Tjurku valodas
Reliģijas
Ateisms, agnosticisms, budisms,[23] kristietība,[24] islāms, jūdaisms, šamanisms un tengriisms

Tjurki, arī tirki (krievu: тюрки, turku: türk) ir valodas ziņā radniecīga tautu grupa, pie kuras pieder turki, tatāri, azerbaidžāņi, uzbeki u.c.,[25] kas runā tjurku valodās. Tjurku tautas dzīvo Āzijas centrālajā, austrumu un ziemeļu daļā, nedaudz arī Eiropā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds "tjurks" parādījās 6. gadsimtā kā vietējo cilšu apvienības nosaukums Altajā, kur pārcēlās huņņi no ašinas cilts, kas agrāk mita Ķīnas Rietumu novadā, uz ziemeļiem no Tarimas upes. Dāņu valodnieks Vilhems Tomsens, kurš 1893. gadā atšifrēja seno tjurku rūniskās rakstu zīmes, uzskatīja, ka vārds "tjurks" nozīmē "spēks", "varenība", un sākotnēji tā sauca kādu atsevišķu cilti vai, visticamāk, valdnieku dzimtu. Tam drīzāk bija politisks, ne etnogrāfisks saturs; uz to norāda, piemēram, teiciens "Mani tjurki, mana tauta".

Cilšu apvienības veiksmīgā karadarbība apkārtējās zemēs noveda pie Tjurku kaganāta izveides Centrālajā un Austrumāzijā. Kaganāts pastāvēja no 551. līdz 745. gadam, un aptvēra teritoriju no Bohajas līča līdz Kerčas jūras šaurumam, no Jeņisejas augšteces līdz Amudarjas augštecei. Par Tjurku kaganāta dibinātāju tiek uzskatīts Bumins, kas pieņēma kagana titulu 551. gadā. Valdnieka mītne atradās Orhonas upes augštecē. Drīz tjurku kontrolē nokļuva Zīda ceļa liela daļa, līdz ar to saviem kaimiņiem ierobežojot tirdzniecības sakarus. Kaganāta valdnieki kopā ar Bizantiju cīmījās ar Sasnīdu impēriju, kā rezultāta viņiem izdevās tikt līdz Amudarjai, bet pēc tam pievienot vairākus apgabalus upes rietumu krastā. 576. gadā tjurki ieņēma Bosporu (Kerču), pēc četriem gadiem aplenca Hersonu. Viņu kustība uz rietumiem bija ne tikai jaunu teritoriju iekarošana, bet arī liela tjurku tautu migrācija, notika to apmešanās plašos rajonos Rietumu novadā un Centrālāzijas austrumos. Tjurki iekarotajās teritorijās parasti neiejaucās pamattautu dzīvē, aprobežojoties tikai ar savas suverenitātes nostiprināšanu un meslu vākšanu.

Sakarā ar iekšpolitisko krīzi, iekšējiem konfliktiem un ķīniešu Sui dinastijas iejaukšanos, tjurku lielvalsts sadalījās Austrumu un Rietumu kaganātā, kuri savā starpā ilgstoši karoja. 7. gadsimtā tās divas reizes pēc kārtas (630. un 658. gadā) cieta sakāvi karos ar Tanu dinastijas Ķīnu, un beidza pastāvēt. Tjurki atjaunoja Austrumu kaganātu 7. gadsimta beigās, pakļaujot uiguru un kidanu ciltis, sagraujot karlukus un Jeņisejas kirgīzus, izrādot sīvu pretestību tanu Ķīnas armijai. Par kaganu kļuva Kutlugs (Ilteres-kagans). Nakamā valdnieka Kapagan-kagana (691—716) laikā otrais Austrumu kaganāts sasniedza visaugstāko uzplaukumu.

Austrumu tjurki 8. gadsimtā centās pretoties Centrālāzijā iebrūkošajiem arābu iekarotājiem, bet pēc sakāves pie Samarkandas atkāpās. Viņu valdnieki vēl pusgadsimtu sargāja neatkarību smagās cīņās pret Tanu impēriju un tās sabiedrotajiem. Pēc Bilge-kagana un viņa brāļa Kol-tegina nāves tjurki zaudēja iniciatīvu un pārgāja aizsardzībā. Vislielākās briesmas kaganātam tomēr sagādāja uiguri. Uigurus 680. gados pakļāva austrumu tjurki, bet pēc vairāk nekā 60 gadiem viņi guva revanšu, kopā ar kaimiņu ciltīm sagraujot otro Austrumu kaganātu. Jāpiebilst, ka tā krahu paātrināja iekšējās pretrunas un nesaskaņas. Tā vietā 745. gadā radās Uiguru kaganāts.

Ar laiku arābu vēsturnieki un ģeogrāfi ar vārdu "tjurki" sāka apzīmēt veselas tautu un valodu grupas. Lai gan tjurku tautām bija valodas kopība, pašām ciltīm trūka etniskās pašapziņas. Līdz ar islāma pieņemšanu šīs tautas sāka sevi saukt par tjurkiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ Brigitte Moser, Michael Wilhelm Weithmann, Landeskunde Türkei: Geschichte, Gesellschaft und Kultur, Buske Publishing, 2008, p.173
  2. ↑ Deutsches Orient-Institut, Orient, Vol. 41, Alfred Röper Publushing, 2000, p.611
  3. ↑ «Turkey». The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 2. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 9. februāris.
  4. ↑ «Uzbekistan». The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 9. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
  5. ↑ «Iran». The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. februārī. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
  6. ↑ «Kazakhstan». The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. decembrī. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
  7. ↑ «China». The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 13. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
  8. ↑ «Azerbaijan». The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 9. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
  9. ↑ «Turkmenistan». The World Factbook. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.[novecojusi saite]
  10. ↑ «Kyrgyzstan». The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 27. novembrī. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
  11. ↑ «Afganistan». The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 20. septembrī. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
  12. ↑ «Iraq». The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 24. decembrī. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
  13. ↑ «Tajikistan». The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2001. gada 31. martā. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
  14. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 5. septembrī. Skatīts: 2014. gada 24. maijā.
  15. ↑ «Pakistan». The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
  16. ↑ «Census.XLS» (PDF). Skatīts: 2014-02-14.
  17. ↑ «Georgia». The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 16. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
  18. ↑ «Results / General results of the census / National composition of population». All-Ukrainian Census, 2001. 2001. gada 5. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2004-10-31. Skatīts: 2007-08-05.
  19. ↑ «Syria». The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 29. decembrī. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
  20. ↑ «Moldova». The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
  21. ↑ «Mongolia». The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 29. decembrī. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
  22. ↑ «Macedonia». The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 28. janvārī. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
  23. ↑ Budisti ir Sibīrijas gagausi un Ķīnas Gansu provinces dzeltenie uiguri.
  24. ↑ Kristieši ir Donavas deltas gagausi, Volgas baseina čuvaši un jakuti, kā arī mazākas tjurku grupas Sibīrijā.
  25. ↑ Svešvārdu vārdnīca: Juris Baldunčiks, Kornēlija Pokrotniece. — Rīga: Apgāds „Jumava”, 2005. — 601. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Portal icon Turcijas portāls
Tjurku valodās runājošās nācijas un valstis
Rietumu tjurki
Austrumu tjurki
(1) kopā ar Nahičevānas Autonomo republiku; (2) Krievijas Federācijas sastāvā; (3) skatīt Kipras jautājums;
(4) Gagauzija ir teritoriāli autonoma Moldovas sastāvdaļa; (5) Karakalpakstāna ir Uzbekistānas autonoma sastāvdaļa; (6) Siņdzjanas Uiguru reģions ir autonoma Ķīnas Tautas Republikas sastāvdaļa
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Tjurki&oldid=3802916"