Pirmais karagājiens uz Jervu (1212)

Šis raksts ir par 1212. gada karagājienu uz Jervu. Par citām jēdziena Karagājieni uz Jervu nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

1212. gada karagājiens uz Jervu
Daļa no Livonijas krusta kariem
Krustnešu, letgaļu un līvu karagājiens no Beverīnas caur Ugauniju (kartē - UGANDI) virzījās uz Vaigu, tālāk uz Jervas zemi (JÄRVA), Mehu (MÖHU) un Nurmegundi (NURMEKUND).
Datums 1212. gada sākums Vieta Igaunija Iznākums Krustneši izpostīja Vaigas, Jervas, Mehu un Nurmegundes zemes. Tika nosūtīts katoļu priesteris uz Sakalas zemi un noslēgts miers starp igauņiem, letiem un līviem.
Karotāji
Igaunijas zemes	Krustneši no Vācijas, Zobenbrāļu ordenis, Livonijas bīskapijas vasaļi līvu un letu karavīri
Komandieri un līderi
Sakalas vecākais Lembits un citu zemju vecākie	Igaunijas bīskaps Teoderihs no Turaidas, līvu un letu zemju vecākie
Spēks
	aptuveni 4000 vācu krustnešu un 4000 līvu un letu karavīru
Zaudējumi
daudz nogalināto	Sakalas katoļu priesteris Solomons, lietuviešu tulks Filips

Pirmais karagājiens uz Jervu notika 1211./1212. gada ziemā pēc Livonijas un Igaunijas bīskapu aicinājuma. Tajā piedalījās aptuveni 4000 bīskapiem padotie bruņnieki, krustneši un Zobenbrāļu ordeņa brāļi, kā arī apmēram 4000 viņu sabiedrotie kristīto līvu un letu karavīri. Karagājiens sākās no Beverīnas pils Tālavā, šķērsoja Ugaunijas zemi un izpostīja Jervas zemi. Pēc karagājiena Igaunijas bīskaps Teoderihs nosūtīja savu priesteri uz Sakalas zemi, kas bija apsolījusi pieņemt kristīgo ticību. Tomēr sakaliešu vadonis Lembits nogalināja priesteri un uzbruka Pleskavai. Pēc šīm karadarbībām igauņi noslēdza separātu mieru ar līviem un letiem.

Skatīt arī

• Livonijas krusta kari