Pistolkorsi

Pistolkorsu dzimtas ģerbonis.

Bīriņu muižas kungu mājas attēls 1862. gadā.

Pistolkorsi (vācu: von Pistohlkors) ir zviedru izcelsmes vācbaltu dzimta, kas 17. gadsimtā ieceļoja Zviedru Igaunijā un vēlāk izplatījās arī Vidzemē.

Vēsture

Dzimtas priekštecis bija skotu izcelsmes zviedru armijas virsnieks Jērans Ulofsons (zviedru: Jöran Olofsson, 1596–1663), ko Zviedrijas karaliene Kristīne 1645. gadā iecēla dižciltīgo kārtā, piešķīra ģerboni un dzimtas uzvārdu Pistohlkors ("sakrustotās pistoles"). 1647. gadā dzimtu ierakstīja Zviedrijas bruņniecības matrikulā. Viņa dēli izveidoja dzimtas atzarus Somijā un Igaunijā, kas izplatījās arī Vidzemē, kur dzimtai piederēja Bīriņi (no 1813. gada), Eikaži, Igate un Garšmuiža.

Bīriņu muižas īpašnieks Augusts fon Pistolkorss pēc laulībām ar Pēterburgas miljonāra Štiglica audžumeitu Emīliju Harderi 1857.-1860. gadā veica jaunas muižas kungu mājas celtniecību, bet 1870. gadā ierīkoja ceļu līdz jūrmalai, kur sāka veidot jaunu kūrortu Neibādi.