Pjērs Paolo Pazolīni

Pjērs Paolo Pazolīni; Pier Paolo Pasolini
Dzimis	1922. gada 5. martā; Boloņa, Itālija
Miris	1975. gada 2. novembrī (53 gadu vecumā); Ostija, Roma, Itālija
Nodarbošanās	kinorežisors, scenārists, žurnālists, rakstnieks, filozofs
Darbības gadi	1954—1975
Paraksts

Pjērs Paolo Pazolīni (itāļu: Pier Paolo Pasolini; dzimis 1922. gada 5. martā, miris 1975. gada 2. novembrī) bija itāliešu kinorežisors, žurnālists, rakstnieks un dzejnieks. Pazolīni bija ļoti daudzpusīga personība, filozofs un intelektuālis.

Savā karjerā režisors uzņēmis 12 pilnmetrāžas filmas. Viņa 1964. gada filmu "Mateja evaņģēlijs" nominēja Amerikas Kinoakadēmijas balvai trīs kategorijās (par mākslinieka darbu, kostīmiem un mūziku). Pazolīni 1972. gada filmu "Kenterberijas stāsti" apbalvoja ar Zelta lāci Berlīnes kinofestivālā, bet par filmu "Dekamerons" (1971) Pazolīni ieguva Sudraba lāci kategorijā Special Jury Prize. Pazolīni ieguva divas Kannu kinofestivāla balvas — kā viens no scenāristiem filmai Giovani mariti (1958), kā arī par filmu "Arābijas naktis" (1974) Pazolīni ieguva Žūrijas balvu. Trīs reizes apbalvots ar dažādām Venēcijas kinofestivāla balvām — vienu par filmu "Mamma Roma" (1962), divas par filmu "Mateja evaņģēlijs".

Pazolīni nomira 1975. gadā. Viņu atrada noslepkavotu Romas nomales rajonā Ostijā pamestā vietā netālu no kuģu būvētavas. Izmeklēšanā aizturēja slepkavu. Tomēr Pazolīni nāves apstākļi joprojām ir ļoti neskaidri, raisot dažādas sazvērestības teorijas, tai skaitā arī versiju par paša upura speciāli plānotiem apstākļiem, kas varēja izraisīt viņa slepkavību. Pēc daudziem gadiem sodītais slepkava atklāja, ka nav veicis slepkavību, bet vainu uzņēmies citu uzbrucēju draudu rezultātā.^[1]