Boloņa

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par Itālijas pilsētu. Par Francijas pilsētu skatīt rakstu Buloņa
Boloņa
Bologna
Boloņa
Karogs: Boloņa
Karogs
Boloņa (Itālija)
Boloņa
Boloņa
Koordinātas: 44°30′27″N 11°21′5″E / 44.50750°N 11.35139°E / 44.50750; 11.35139Koordinātas: 44°30′27″N 11°21′5″E / 44.50750°N 11.35139°E / 44.50750; 11.35139
Valsts Karogs: Itālija Itālija
Reģions Emīlija-Romanja
Province Boloņas province
Platība
 • Kopējā 140,7 km2
Augstums 54 m
Iedzīvotāji (31.12.2012.)
 • kopā 386 298
 • blīvums 2 745,5/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa www.comune.bologna.it
Boloņa Vikikrātuvē

Boloņa (itāļu: Bologna, vietējā dialektā — Bulåggna) ir pilsēta Itālijas ziemeļos starp Po upi un Apenīniem. Emīlijas-Romanjas galvaspilsēta un Boloņas provinces centrs.

Slavena ar 1158. gadā dibināto universitāti, kura tiek uzskatīta par vecāko Rietumu pasaulē. Universitātē mācījušies daudzi viduslaiku ievērojamākie prāti (Dante, Petrarka, Tomass Bekets, Roterdamas Erasms, Koperniks kā daži no viņiem). Arī mūsdienās tā tiek uzskatīta par vienu no labākajām Eiropā un tajā mācās apmēram 100 000 studentu.

Politikā Boloņa ir kreisi noskaņota un tā tradicionāli ir sociālistisko un komunistisko intelektuāļu centrs.

Ekonomikā pazīstama ar zīmoliem Ducati (motocikli), Lamborghini (auto), Maserati (auto, mūsdienās Modēnā).

Senas tradīcijas kulinārijā, slavenākaie ēdieni — Boloņas mērce (ragù alla bolognese), tortellini, mortadella (tradicionālā Boloņas desa).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētu, nosaucot to par Felsīnu (Felsina), ap 534. gadu p.m.ē. dibinājuši etruski. 4. gadsimtā p.m.ē. apmetni ieņēma ķeltu tauta boji (boii). Kad 189. gadā p.m.ē. romieši šeit nodibināja koloniju, to nosauca boju vārdā par Bononiju (Bononia). Cits jēdziens, kurā ir saglabāts boju nosaukums ir Bohēmija. 88. gadā p.m.ē. apmetne kļuva par municipiju. Romas impērijas laikā Boloņa bija otrā lielākā pilsēta Itālijā.

Pēc pagrimuma Boloņa atdzima 5. gadsimtā, kad pilsētā darbojās bīskaps Svētais Petronijs. Pēc Romas krišanas Boloņa bija Ravennas eksarhāta pierobežas pilsēta. 728. gadā pilsētu ieņēma langobardu karalis Liutprands.

11. gadsimtā Boloņa attīstījās kā brīva komūna, un 1164. gadā tā iestājās Lombardijas līgā pret Frīdrihu Barbarosu. 1088. gadā tika nodibināta Studio, kas bija sākums slavenajai Boloņas universitātei.

1256. gadā Boloņa izdeva Legge del Paradiso (Paradīzes likumu), izpirkdama Boloņas iedzīvotājus no dzimtbūšanas, izmantojot sabiedriskās finanses. Gvelfu un Gibelīnu kara laikā 1325. gadā Boloņa (Gvelfi) zaudēja Zapolino kaujā Modēnai (Gibelīni) un Boloņa bija spiesta meklēt pāvesta aizsardzību. 14. gadsimta beigās un 15. gadsimta sākumā par Boloņu cīnījās vietējā vara, Pavesta valsts un Milānas Viskonti dzimta.

15. gadsimta vidū varu pilsētā ieguva Bentivoljo dzimta un Boloņa piedzīvoja savus uzplaukumu un tā kļuva par vienu no Renesanses centriem, tomēr 1506. gadā pāvesta karaspēks ieņēma pilsētu. Tomēr pilsētas uzplaukums turpinājās un 16. un 17. gadsimtā šeit uzplauka Boloņas skolas glezniecība.

Napoleona laikā Boloņa vispirms bija Cispadānas republikas galvaspilsēta, bet vēlāk ietilpa Cisalpīnas republikā. Pēc Napoleona sakāves Boloņa atkal ietilpa Pāvesta valstī. 1831. un 1849. gadā Boloņa sacēlās pret pāvesta varu.

1859. gadā pilsēta balsoja par iekļaušanos Sardīnijas Karalistē un tā kļuva par apvienotās Itālijas daļu.

Otrā pasaules kara izskaņā daļa pilsētas cieta kaujās.

1980. gada 2.augustā teroraktā Boloņas dzelzceļa stacijā gāja bojā 85 cilvēki. Tiek lēsts, ka spridzināšanu veica galēji labējās organizācijas Ordine Nuovo biedri.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Boloņā dzimuši: