Pjotrs Čardiņins
Pjotrs Čardiņins Пётр Иванович Чардынин | |
---|---|
Pjotrs Čardiņins ap 1918. gadu | |
Dzimis |
Пётр Иванович Красавцев 1873. gada 28. janvārī Čerdiņa, Permas guberņa, Krievijas impērija |
Miris |
1934. gada 14. augustā (61 gada vecumā) Odesa, Krievijas PFSR, PSRS |
Nodarbošanās | režisors, scenārists, aktieris |
Darbības gadi | 1908—1928 |
Pjotrs Čardiņins (krievu: Пётр Иванович Чардынин, īstajā uzvārdā Krasavecs (krievu: Красавцев), dzimis 1873. gada 28. janvārī, miris 1934. gada 14. augustā)[1] bija krievu filmu režisors, scenārists un aktieris mēmā kino periodā. Devis ieguldījumu arī Latvijas kino attīstībā (1920—1923).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mācījies Maskavas filharmoniskās biedrības Muzikāli dramatiskajā skolā Vladimira Ņemiroviča-Dančenko klasē. 1909. gadā sāka darbu kino režijā. Krievijā uzņēmis ap 200 filmu, galvenokārt melodrāmas un literāru darbu ekranizācijas.[2] Strādājis A.Kanžonkova filmu kompānijā. Neizturot nopietnu konkurenci, Čardiņins pameta Kanžonkova filmu kompāniju. 1916. gadā kopā ar Veru Holodnaju un dažiem citiem aktieriem pievienojās Dmitrija Haritonova filmu studijai Odesā.[3]
1920. gadā no Padomju Krievijas emigrēja uz Latviju. Piedalījās a/s "Latvju Filma" darbā. Režisors filmai "Laiku viesulī" (1921). Režisors un scenārists filmām "Fricītis jūrmalā" (1921), "Psihe" (1922), "Vilkiem mests laupījums" (1922). Vadīja kinomākslas kursus. 1923. gadā repatriējās un līdz 1930. gadam veidoja filmas Ukrainā. 1934. gadā miris no aknu vēža.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 72. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.
- ↑ 2,0 2,1 Inga Pērkone. Kino Latvijā 1920-1940. Rīga : Zinātne, 2008. 242. lpp.
- ↑ http://arsenals.deem.lv/t/holodnoja-vera//[novecojusi saite]
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pjotrs Čardiņins.
- Kino Muzejs[novecojusi saite]
- IMDb profils (angliski)