Plāns 19

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Plāna autors Ģenerālštāba pulkvedis Jurijs Daņilovs.

Plāns 19 (krievu: План-19) bija Krievijas Impērijas militārais plāns kara darbībai pret Centrālajām lielvalstīm. Izstrādāts 1910. gadā, izmainīts 1912. gadā.

"Plāna 19" galvenais autors bija Krievijas impērijas armijas Ģenerālštāba štāba virsnieks Jurijs Daņilovs, kurš izstrādāja to kā kara plānu pesimistiskam scenārijam, kurā Krievijai uzbrūk Centrālās lielvalstis, bet Lielbritānija un varbūt arī Francija paliek neitrālas. Šādā gadījumā Daņilovs sagaidīja, ka vācu armijas centīsies aplenkt un sagrābt Krievijas Poliju, tāpēc krievu armija nedrīkstēja koncentrēties Polijā, bet tā bija jākoncentrē Brestļitovskas-Bjalistokas līnijā. Polija un Varšava būtu jāpamet, un tikai tad sekotu Krievijas prettrieciens.[1] Sākotnējais plāns paredzēja 53 kājnieku divīziju izvēršanu pret Vāciju un 19 pret Austroungāriju.

Attiecību saasināšanās Balkānos ar Austroungārijas impēriju, lika 1912. gadā pārskatīt Plānu 19, galvenos armijas spēkus tagad novirzot pret Austroungāriju, kurai uzbruktu 45 divīzijas, bet 29 divīzijas uzbruktu Vācijai.

Saasinoties situācijai Eiropā, 1912. gada maijā pieņēma laboto "Plānu 19". Francija vēlējās, lai Krievija joprojām armijas lielāko daļu uzturētu Polijā, tādējādi piesaistot Vācijas spēkus austrumu robežai. Franči arī uzstāja uz jaunu dzelzceļu būvēšanu Polijā, lai krievu armija ātrāk varētu sasniegt Vācijas robežas. Ņemot vērā Francijas lūgumu potenciālā kara gadījumā Krievijai 15 dienu laikā uzsākt militārās operācijas, un labi zināmo Austroungārijas militāro vājumu, labotais plāns paredzēja divus darbības variantus.

Varianti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A variants paredzēja, ka Vācijai uzbrūkot Francijai 16 krievu korpusi dos galveno triecienu pret militāri vājāko Austroungāriju, bet 9 korpusi uzbruks Vācijas Austrumprūsijai. Tādējādi 45 divīzijas uzbruktu Austroungārijai un 29 divīzijas Vācijai. Pēc vācu spēku sakaušanas Austrumprūsijai, Krievijas nākamais solis būtu uzbrukuma plānošana Berlīnei.[2]

G variants paredzēja, ka Vācija uzbruks Krievijai, un krievi aizsardzības līniju izveidos Polijas ziemeļos. 43 krievu divīzijām bija jāuzbrūk 9 vācu divīzijām Austrumprūsijā, kamēr 31 divīzija uzbruktu Austroungārijai.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]